Šobrīd auto tehnisko apskati Latvijā nodrošina Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un četras sabiedrības, kurās līdzās privātam kapitālam arī CSDD ir akcionārs. Tirgus atvēršanas ideja paredz, ka CSDD varētu palikt tikai kā kontroles un akreditācijas iestāde, tad tā vispirmsgada laikā atteiktos no 3 stacijām, kuras pārņemtu kāds no esošajiem 4 uzņēmumiem un pēc tamrīkotu tehniskās kontroles pakalpojumu iepirkumu. Iecere paredz, kas šis process nebūs ātrs.
“Pēc tam 9 mēnešu laikā noritēs iepirkums, kura rezultātā noskaidros, kuras personas ir gatavas, kā tieši un kurā vietā sniegt pakalpojumus. Tad atbilstoši pusotru gadu varēs šīs personas sagatavoties, sagatavot šīs vietas,” ideju izklāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Sākotnēji iepirkumā varēs piedalīties jebkurš uzņēmējs uz apsolījuma pamata un sagatavot apskates vietas pēc līguma noslēgšanas. "Attiecīgi no 2023. gada uz 10 gadiem viņi varēs šos pakalpojumus vispārējas konkurences apstākļos sniegt," norāda Vectirāns.
Priekšlikums neparedz iespēju autoremonta darbnīcām vienlaikus veikt tehnisko apskati, šim pakalpojumam jābūt nodalītam, lai izslēgtu korupcijas riskus. Konkurences padomē, iepazīstoties ar priekšlikumu, atzīst – bija sagaidījuši ko citu un joprojām redz, ka uzņēmumiem būs iespēja saglabāt ekskluzivitāti.
“Patreizējais piedāvājums ir pietiekami neskaidrs, lai būtu pārliecība, ka tirgus tiks atvērts brīvai konkurencei, ka jebkurš, kas izpilda akreditācijas prasības, varēs piekļūt tirgum. Redzam, ka tas notiks caur iepirkumu sistēmu, kas, visticamāk, nodrošinās tikai vienam noteiktā reģionā piedāvāt šo pakalpojumu,” skaidro Konkurences padomes loceklis Jānis Račko.
Arī Latvijas auto asociācijā ieskicēto vīziju uztver nenopietnu, atzina tās prezidents Andris Kulbergs. Asociācija nesaskata, ka Satiksmes ministrijas piedāvājums jebkādā ziņā mainītu esošo situāciju.Vienlaikus asociācijas vadītājs saprot, ka būtu bīstami strauji atvērt tirgu tik nesakārtotā auto servisa nozarē ar tik lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru, kur aplēses liecina par garām valsts budžetam plūstošiem 64 miljoniem eiro. Tātad vispirms būtu jāsakārto šī nozare.
Apčidrinskis
Csdd nost
Aga