Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, pēc Eurostat datiem, šī gada 1.ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija 9,8%, bet ES vidējais - 9,6%.
Savukārt nodarbinātības līmenis Latvijā šī gada sākumā bija 68,2%, bet ES vidējais nodarbinātības līmenis bija 65,5%.
Arī nodarbinātības līmenis vecumā virs 50 gadiem Latvijā ir nedaudz augstāks nekā ES vidēji. Šī gada 1.ceturksnī 63,8% cilvēku vecumā virs 50 gadiem bija nodarbināti, bet ES šis rādītājs bija 60,8%. Savukārt bezdarba līmenis cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem Latvijā bija nedaudz augstāks nekā vidēji ES. Latvijā gada sākumā bez darba bija 9,4% šī vecuma cilvēku, bet vidēji ES - 7,5%.
Arī jauniešu bezdarba rādītāji Latvijā ir labāki nekā lielākajā daļā citu ES dalībvalstu. Latvijā šī gada 2.ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 14,9%, kamēr ES tas bija 20,7%. Gada sākumā, pēc Eurostat datiem, lielākais jauniešu bezdarba līmenis bija Grieķijā - 50,1%.
Tomēr, kā liecina aprēķini, šogad 790 augstskolu, profesionālo vidusskolu vai citu skolu absolventi ieguvuši bezdarbnieka statusu. No šiem jauniešiem 178 bija ar augstāko izglītību, bet 365 - ar profesionālo izglītību.
Latvijā arī ilgstošo bezdarbnieku skaits ir zemāks nekā vidēji ES. Tomēr nav gaidāms, ka viņu skaits strauji saruks arī nākotnē. Latvijā vairāk nekā gadu bez darba bijuši 43% bezdarbnieku, bet ES šis rādītājs ir teju puse bezdarbnieku - 49,3%.
Kā liecina Eurostat dati, kopumā ES valstīs ir 23,3 miljoni bezdarbnieku. Visvairāk bezdarbnieku ir Spānijā - teju 5,2 miljoni cilvēku. Tai seko Francija ar nedaudz vairāk kā trīs miljoniem bezdarbnieku, bet Vācijā ir teju divi miljoni bezdarbnieku. Latvijā gada sākumā bija 97 000 bezdarbnieku.
Lipskis gan atzīmēja, ka nepiepildījās prognoze par to, ka vasarā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 8%. Tas skaidrojams ar to, ka vasarā sākās problēmas ar eksporta tirgiem un zivsaimniecības nozari.