Tieši tāpēc līdz šim esam daudz biežāk dzirdējuši, ka ārvalstu aģentus savā valstī noķēruši kaimiņi lietuvieši vai igauņi. Arī tik pat pielaidīgi likumi ir pret cilvēkiem un organizācijām, kuri musina sabiedrību un aicina uz sacelšanos, lai gāztu varu. Latvijā tie nav grozīti 17 gadus. Līdz šim varēja sodīt tikai tos, kuri plāno rīkot bruņotas sacelšanās un varu gazt ar vardarbīgām metodēm. Dažādu Latvijai nedraudzīgo organizāciju darbošanos, kas grib satricinājums radīt bez ieročiem rokās, līdz šim sodīt nevarēja.
Pēc garām diskusijām šonedēļ būtiskie grozījumi nokļuva līdz apspriešanai Saeimas sēdē. Un tur saskaņotā vienprātībā pret likuma uzlabojumiem iestājās partijas Saskaņa deputāti.
Šobrīd spēkā esošie Krimināllikuma panti, kur aprakstīti noziegumi pret valsti, ir nepilnīgi, nevecojuši un ar caurumiem. Tā secinājusi Drošības policija (DP), Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas dienests. Kopā ar Augstāko tiesu, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un atzītiem juristiem no Latvijas Universitātes aptuveni gadu rakstīti un slīpēti grozījumi, kas šobrīd nonākuši Saeimā.
"Agrāk diezgan bieži tika kritizēts, ka ir no vienas puses diezgan atklāta gan publiskā komunikācija, gan aktivitātes, kas liecina nepārprotami par to, ka viņas nav Latvijas interešu labā, bet par viņām nav bijusi iespēja saukt pie atbildības. Tādēļ ir centieni ar šiem grozījumiem aizpildīt šos robus," raidījumam iniciatīvu komentēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Ja deputāti labojumus Krimināllikumā atbalstīs, tas kļūs daudz stingrāks. Drošības iestādēm pietiks pat tikai ar personu nodomu gāzt pastāvošo varu vai rīkoties pret valsts interesēm, lai uzsāktu kriminālprocesu. Daudz stingrāki kļūs arī sodi. Šobrīd no 5 – 15 gadiem cietumā var saņemt tikai par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu – tas nozīmē bruņotas sacelšanās organizēšanu.
Jaunā norma būs krietni plašāka un ļaus līdz astoņiem gadiem cietumā iesēdināt cilvēkus, kuri vienkārši veikuši darbības pret Latvijas neatkarību, suverenitāti, grāvuši teritoriālo vienotību, centušies gāzt varu vai grozīt valsts iekārtu. Tāpat pateicoties šiem grozījumiem organizācijas un apvienības, kas līdz šim varēja arī oficiāli nereģistrētas brīvi darboties Latvijā, turpmāk būs iespējams kontrolēt daudz stingrāk. Ja grozījumus Saeima pieņems, tad no likuma pazudīs norma, ka sodīt var tikai par publiski izteiktu aicinājumu vardarbīgi gāzt varu.
Jaunievedums būs pants, kas skars dažādas līdz šim brīvi darbojošās reģistrētas un arī oficiāli Latvijā nereģistrētas organizācijas. Līdz pieciem gadiem cietumā vai arī ar piespiedu darbu, vai naudas sodu varēs sodīt cilvēkus, kuri rīkojas paši vai iesaista arī citus, lai palīdzētu ārvalstu organizācijām organizēt kaitīgas darbības pret Latvijas drošību. Teorētiski tas varētu skart dažādās tā saucamās Krievijas tautiešu organizācijas, kas no Krievijas saņem gan finansējumu, gan uzdevumus, kas tām Latvijā jāpilda.
Ceturtdien Saeimas deputāti par jaunajiem grozījumiem balsoja pirmajā lasījumā. Tos atbalstīja visas valdības partijas un arī opozīcijas Latvijas Reģionu apvienība un partija No sirds Latvijai. Iebilda Saskaņa. Visi tās deputāti atturējās vai bija pret.
"Nepiekrītu tam regulējumam, kas ir paredzēts pašlaik. Problēma ir. Bet tas variants, kas tiek piedāvāts nav pilnībā atbalstāms," raidījumam savu izvēli atturēties pauda Saskaņas deputāts Ņikita Ņikiforovs. Tāpat atturējies arī Sergejs Mirskis (Saskaņa) norādot, ka "tur ļoti nekonkrētas lietas ir sarakstītas. Ja viņas būtu konkrētas, es būtu atbalstījis."
Pret balsoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (Saskaņa) norādot, ka ar likumu tiktu ierobežota vārda brīvība: "Galvenā mana doma ir tāda, ka šo likumu tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd, pilnībā var pagriest pret likumpaklausīgiem cilvēkiem. Kuri vienkārši nav apmierināti ar spēkā esošo iekārtu. Arī vārda brīvība varētu tikt ierobežota. Drošības labā!"
Lai arī daļai saskaņiešu bija grūtības noformulēt pret ko tieši viņi jaunajā regulējumā iebilst, otrajā - pēdējā lasījumā viņi gatavojas balsot pret izmaiņām.
Šī nav pirmā reize, kad Saskaņa iebilst pret būtiskiem likumu grozījumiem, kas stiprina valsts drošību. Pirms gada mainīja likumu, lai varētu sodīt cilvēkus par pretlikumīgu piedalīšanos bruņotos konfliktos. Krimināllikumu izgrozīja un šobrīd par to draud reāls cietumsods. Arī toreiz Saskaņas deputātiem līdzīgi kā šonedēļ bija nepatika pret steigu, šaubas par likuma skaidrību un tā lietderību.
Ja ne brāķis, tad pamatīgs caurums likumā līdz šim ir bijis pants, kas ļauj sodīt spiegus. Latvijas likumi šajā jomā esot vieni no maigākajiem starp NATO un ES dalībvalstīm. Lai spiegu varētu sodīt, mūsu drošības iestādēm ir obligāti jāpierāda, ka šī persona darbojas ārvalstu specdienestu uzdevumā. Bet spiegu dienesti maskējas un darbojas zem dažādiem piesegiem – spiegi var būt vēstniecības darbinieki, žurnālisti, uzņēmēji.
Tieši stingrākie likumi Igaunijā un Lietuvā spiegus pēdējos gados ļāvis pieķert krietni biežāk, nekā pie mums, to raidījumam apstiprināja arī DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis. "Ja līdz šim būtu spēkā šādas likuma normas, tad būtu vairāk aizturētu cilvēku, būtu vairāk atklātu noziegumu. Ja konkrēti runā par to, kas bija katalizators likumdošanas izmaiņām spiegošanas pantā, tad es varu viennozīmīgi apgalvot, ka šādas situācijas mūsu redzes lokā ir bijušas un vērtētas un tieši dēļ likuma nepilnībām mēs neesam varējuši attiecīgi reaģēt," pauda Ulmanis.
Pēc Lieldienu brīvdienām Saeima grozījumus pieņems galīgajā lasījumā un tie stāsies spēkā. Dažas normas līdz tam nāksies nedaudz pieprecizēt un uzrakstīt arī atsevišķu pantu komentārus, lai nerastos šaubas, ka ar tiem tiks ierobežotas Satversmē noteiktās tiesības brīvi izteikties. Kā sola drošības iestādes, grozījumi garantēs stabilitāti un drošību mūsu valstī.