Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš informē, ka 2020.gadā Latvijas Bankā saņemta 931 viltota eiro naudaszīme, tostarp 706 banknotes un 225 monētas. Savukārt viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818,5 eiro apmērā, tostarp 30 415 eiro viltoto banknošu un 403,5 eiro viltoto monētu dēļ.
Salīdzinājumā ar 2019.gadu kopējais viltojumu skaits ir samazinājies par 12%, bet nodarītie finanšu zaudējumi - par 27%.
Latvijā izplatītākie viltojumi ir 50 eiro banknotes, seko 20 eiro banknotes un divu eiro monētas.
Vienlaikus eirozonā kopumā 2020.gadā konstatēja 460 000 viltotu banknošu, kamēr 2019.gadā tika konstatēti 559 000 viltotu banknošu. Arī eirozonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 un 20 eiro nominālvērtību, veidojot kopumā apmēram divas trešdaļas no viltoto banknošu skaita.
Vienlaikus Antiņš atzīmē, ka iespēja saņemt viltotu eiro banknoti ir ļoti maza - 2020.gadā uz miljonu apgrozībai derīgu banknošu bija konstatēti 17 viltojumi, un šis ir vēsturiski zemākais rādītājs.
"Vienlaikus šīm pozitīvajām ziņām nevajadzētu iemidzināt cilvēkus un joprojām ikvienam ir būtiski pazīt savu naudu, tās dizaina un pretviltošanas elementus," pauž Latvijas Bankas pārstāvis.
Viņš norāda, ka pozitīvās norises naudas drošības jomā saistītas gan ar Eiropas sabiedrības informētības pieaugumu par naudas dizainu un pretviltošanas elementiem, gan ar iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem, pārejot uz jaunā dizaina otrās jeb Eiropas sērijas eiro banknotēm. Šis process noslēdzās 2019.gadā, un tas banknošu lietotājiem būtiski atvieglo naudas zīmju viltojumu atpazīšanu. Vienlaikus tiek reģistrēti gadījumi, kad mazāk uzmanīgi iedzīvotāji apkrāpti ar tā saucamo spēļu naudu - spēļu un suvenīru vajadzībām izgatavotiem materiāliem, kas vizuāli attālināti atgādina īstu naudu, bet ir ar mainītu dizainu un bez pretviltošanas elementiem.
"Tāpēc iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un pretviltošanas elementus - viltojumu kvalitāte, īpaši monētām, pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai rūpīgāk aplūkot monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei tuvākajā policijas iecirknī vai Latvijas Bankā," min Antiņš.
Viņš norāda, ka Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, bet tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek pārbaudītas visas eiro un citu valūtu banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm.
"Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegto aizdomīgo naudas zīmju pārbaužu veikšanas savlaicīguma ziņā. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā," norāda Antiņš.
2019.gadā Latvijā konstatēja 1063 viltotas eiro naudaszīmes, tostarp 707 banknotes un 356 monētas. Savukārt viltojumu radītie finanšu zaudējumi 2019.gadā bija 42 450,5 eiro apmērā, tostarp 41 855 eiro viltoto banknošu un 595,5 eiro viltoto monētu dēļ.