Dienas vidū Kolkas un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.
Zemāks atmosfēras spiediens Latvijā iepriekš reģistrēts 2008.gada 24.novembrī Rūjienā, kur tas noslīdēja līdz 959,6 hektopaskāliem, bet dienu iepriekš Alūksnē reģistrēts pat 956,6 hektopaskālus zems gaisa spiediens jūras līmenī.
Atmosfēras spiediens tiek mērīts ar barometru un to izsaka hektopaskālos, milibāros vai dzīvsudraba staba milimetros. Par normālu atmosfēras spiedienu tiek uzskatīts 1013 hektopaskālus jeb 760 dzīvsudraba staba milimetrus augsts spiediens.
Meteorologi skaidro, ka atmosfēra ir Zemeslodes gāzveida apvalks, kas Zemes gravitācijas ietekmē ar savu svaru iedarbojas uz Zemes virsmu, radot spiedienu, ko pazīst kā atmosfēras spiedienu un kas ir līdzvērtīgs desmit tonnām uz kvadrātmetru. Ikdienā cilvēki galvenokārt izjūt atmosfēras spiediena svārstības jeb krasas novirzes no ierastā līmeņa.
Zemākais atmosfēras spiediens Latvijā konstatēts 1962.gada 13.februārī, kad Vidzemes augstienē tas noslīdēja līdz 933 hektopaskāliem, bet augstākais spiediens reģistrēts 1907.gada janvārī Liepājā, kad tas sasniedza 1066 hektopaskālus.
Ceturtdienas pēcpusdienā ciklona centrs no Baltijas valstīm virzās uz Somiju. Šī ciklona dēļ vietām Centrāleiropā vējš radījis lielus postījumus, tai skaitā Polijā vairāki virpuļviesuļi jeb tornādo sagrāvuši ēkas.
Piektdien jauna vētra sasniegs Britu salas, vietām Lielbritānijā izsludināts sarkanais - visaugstākās pakāpes - brīdinājums par postošu vēju. Vētra gaidāma arī Beniluksa valstīs, Vācijas ziemeļos, Dānijā un Baltijas jūras dienvidu daļas piekrastē. Sestdien šis ciklons sasniegs Latviju, atnesot nokrišņus un brāzmainu vēju.