2013. gadā ES kopumā 122,9 miljoni iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Ņemot vērā, ka tā ir gandrīz ceturtā daļa no visiem ES iedzīvotājiem, šī problēma izvirzīta kā viena no galvenajām, pie kuras jāstrādā līdz 2020. gadam. Attiecīgi mērķis ir samazināt šo cilvēku skaitu par 20 miljoniem. Tomēr lielākā grupa, kura pakļauta šim riskam, ierasti ir bērni. Kā Dienai norādīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla, arī Latvijā no visām vecuma grupām, izņemot pensionārus, bērni visvairāk ir pakļauti nabadzības riskam - gandrīz katrs ceturtais. Tomēr attiecībā uz šiem rādījumiem jāskatās kontekstā ar to, kādā ģimenē bērns aug. Lielākajam riskam pakļauti bērni no daudzbērnu ģimenēm vai no ģimenēm ar vienu vecāku.
Ja salīdzina Latvijas rādītājus ar kaimiņvalstīm, redzams, ka Lietuvā rādītāji ir nedaudz labāki, savukārt Igaunijā situācija ir pat labāka nekā vidēji ES, attiecīgi nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti tikai 22,3% bērnu. Savukārt labākā situācija ir Somijā, Dānijā, Čehijā, Zviedrijā un Nīderlandē, liecina Eurostat dati.
Konkrētu mērķi izvirzījusi arī Latvija - ar kompleksas ģimeņu atbalsta sistēmas palīdzību, kas veicina darba un ģimenes dzīves savienošanu, uzdevums ir mazināt bērnu nabadzības risku līdz 20% 2020. gadā. Daļa no pasākumiem jau veikta līdz šim, taču priekšā vēl ir tādi jautājumi kā neapliekamā minimuma celšana tiem cilvēkiem, kam ir zemi ienākumi, pabalstu sistēmas pilnveidošana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. E. Kūla atzīmēja, ka tieši pakalpojumu pieejamība nereti būtiski ietekmē situāciju. Piemēram, problēmu visbiežāk nav ar bērniem līdz gada vecumam, jo atbalsts tad ir samērā liels, taču brīdī, kad vecākiem jāatgriežas darbā, bet bērnam nav vietas bērnudārzā, rodas ievērojami papildu izdevumi. Īslaicīgs risinājums te ir valsts atbalsts bērniem, kuri gaida rindā uz pašvaldības bērnudārzu, taču konkrētā programma šī gada beigās noslēgsies un jauna risinājuma vēl nav. Tāpat situāciju uzlabot varētu brīvpusdienas vēl vismaz 4. klašu skolēniem. Un, kā Dienai atzīmēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens, tam ir gūts stingrs politiskais atbalsts.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā