"RePowerEU" iniciatīvas mērķis ir stiprināt Eiropas enerģētikas drošību un pāreju uz atjaunojamajiem resursiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā, kā arī uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Eiropā, visas Eiropas aktuālais jautājums ir neatkarības iegūšana no Krievijas fosilā kurināmā. Tādēļ "RePowerEU" iniciatīva un finansiālais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs.
Latvija "RePowerEU" iniciatīvā saņems vairāk nekā 123 miljonus eiro, lai veiktu ieguldījumus pārejai uz jaunu enerģētikas infrastruktūru un sistēmu, dažādojot enerģijas iegūšanas avotus un pārejot uz tīru enerģiju.
Reaģējot uz pašreizējām grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, EK 2022.gada martā nāca klajā ar "RePowerEU" iniciatīvu. EK izstrādātā "RePowerEU" iniciatīva, ar kuru tiek papildināts Atveseļošanas fonda plāns, paredz Eiropu jau krietni pirms 2030.gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, sākot ar gāzi. Plānā ir izklāstīta virkne pasākumu, kuru mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības (ES) mēroga energosistēmas noturību.
Šajā iniciatīvā iekļautas jaunas reformas un investīcijas, kurām kopumā tiks novirzīts finansējums 123,98 miljonu eiro apmērā, kas ir maksimālais iespējamais piešķīrums Latvijai no "RePowerEU" iniciatīvas. Finansējumu plānots novirzīt projektiem ar būtisku ietekmi uz tarifu samazināšanu un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu Latvijā.
Tāpat "RePowerEU" sniegs ieguldījumu ES Padomes ikgadējos ieteikumos energoneatkarības jomā - samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) norāda, ka, pateicoties "RePowerEU" finansējumam varēs aizsargāt ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģētiskās drošības riskiem, ko izraisīja Krievijas agresija Ukrainā, un mēģinājumi izmantot enerģijas piegādes kā manipulāciju un šantāžas ieroci, vienlaikus paātrinot pāreju uz tīru enerģiju.
Šī finansējuma, kā arī visu Atveseļošanas plānā ietverto reformu un investīciju efektīva un savlaicīga ieviešana ir būtiska Latvijas ekonomikas izaugsmei, piebilst Dombrovskis.
Latvijas Atveseļošanas plāna "RePowerEU" sadaļas kopējās izmaksas ir 134 743 378 eiro. Sekmīgi īstenojot visas plānā ietvertās reformas un investīcijas, Latvijai no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem dotāciju formā pieejami gandrīz 1 969 244 522 eiro. Lai saņemtu visu šo finansējumu, Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām jāsasniedz kopumā 229 izvirzītie mērķi un rādītāji, kas iekļauti Atveseļošanas plānā.
"RePowerEU" sadaļā noteiktie mērķi paredz Latvijā palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, īstenojot viedus elektrotīklu pārvaldības risinājumus gan pārvades, gan sadales līmenī, kā arī palielinot tīkla jaudu. Iecerēts atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu un palielināt enerģētisko drošību, investējot enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanā un kiberdrošības risinājumos kritiskajai enerģijas pārvades infrastruktūrai. Plānots arī palielināt ilgtspējīga biometāna izmantošanu, izveidojot reģionālu biometāna ievades punktu un izveidojot tiesisko regulējumu ilgtspējīga biometāna ievadei esošajā dabasgāzes tīklā.
Kopā ar ceturtdienas maksājumu, Latvijai no Atveseļošanas fonda līdzekļiem jau ir izmaksāti 465 miljoni eiro. Šobrīd EK turpina izvērtēt papildu 335,7 miljonu eiro maksājuma pieprasījumu, ko Latvija EK iesniedza 2023.gada nogalē.