Izrādās, skarbi darba līgumi ar sankcijām māsas var ilgi turēt kā spīlēs. Var arī gadīties, ka ārvalstī pēc divu dienu testēšanas māsu atlaiž it kā kompetences trūkuma dēļ. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) policiju informējusi par kādu populāru firmu, kas strādā bez licences.
Iepriekš par darbu ārzemēs lielākoties izskanējuši labie stāsti, taču pēdējā laikā Latvijas Māsu asociācijas birojs informēts par negatīvu pieredzi ar darbā iekārtošanas firmām. Asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte saka: «Savām kolēģēm, kuras apsver iespēju strādāt māsas profesijā ārpus Latvijas robežām, ieteiktu rūpīgi izvērtēt darba piedāvājumus un līgumu nosacījumus.» Piemēram, noteikti būtu jāinteresējas, vai firma, kas piedāvā darbu ārzemēs, legāli darbojas Latvijā, proti, ir licencēta NVA. Tā ir obligāta prasība. Jānoskaidro arī, vai tiek piedāvāts slēgt līgumu ar «vervētājfirmu» vai arī ar darba devēju ārzemēs un kurā valstī tiks maksāti nodokļi. Tāpat jāizvērtē savas iespējas apgūt citas valsts valodu. Dienas rīcībā ir ziņas, ka atsevišķas «vervētājfirmas» darba līgumos paredz - ja darbinieks uzsaka darbu, piemēram, pusotra gada laikā, viņam īsā periodā jāatmaksā vairāki tūkstoši eiro par valodas mācībām.
Prasības - pieticīgas
Viena no darbā iekārtošanas firmām, par kuru māsas sūdzas, ir PMK - Vācijas uzņēmums, kuram Latvijā izveidota filiāle. Tas aktīvi darbojas kopš šā gada jūlija. Šis uzņēmums ir NVA licencēto firmu sarakstā. Veicu nelielu eksperimentu, lai noskaidrotu vairāk par PMK piedāvājumu - māsas vakanci Vācijā. Sazvanījusi uzņēmuma kontaktpersonu Daci Siliņu, piesaku sevi kā poliklīnikas māsu. Uzreiz atzīstos, ka vācu valodu labi nepārvaldu - daudz ko neatceros no skolā reiz apgūtā. Atbildētāja mierina - uzņēmums piedāvā divu nedēļu intensīvos vācu valodas kursus bez maksas. «Vācu valoda būs jāzina tikai sazināšanās līmenī,» saka D. Siliņa. Vēl vajadzīgs kvalifikāciju apliecinošs diploms. Sludinājumā PMK sola pastāvīgu darba vietu pie kāda no uzņēmuma klientiem slimnīcā, pansionātā vai aprūpes namā, kā arī dzīvesvietu darbavietas tuvumā. Par dzīvesvietu būšot jāmaksā tikai 80-100 eiro, sola D. Siliņa. Atlikušo daļu maksāšot PMK. Strādājot mazāk par 1200 eiro mēnesī uz rokas nevarot nopelnīt.
Stipri līdzīgus solījumus saņēma arī pirmā PMK noformētā četru cilvēku grupa no Latvijas darbam Vācijā. Oktobrī četrotne devās uz Vāciju, un pēc dažām darbadienām visus atlaida. Viena no četrotnes ir Aija (vārds mainīts), medicīnas māsa ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Strādājot poliklīnikā Latvijā, viņa saņēma 250 latu algu, iztikt bija grūti. «Vācija man jau sen bija sapņu zeme, jau biju mācījusies vācu valodu - domāju, kāpēc nepamēģināt,» saka Aija. Viņa pieteikusies, pabeigusi arī firmas rīkotos vācu valodas kursus, toreiz tie ilga sešas nedēļas. Visi četri nokārtojuši kursā eksāmenus - arī medmāsa Kristīne (vārds mainīts), kura vācu valodu iepriekš vispār nav zinājusi. Aija vēl paņēma 300 latu lielu kredītu, lai izbraukātu uz kursiem, kā arī dokumentu tulkošanai, un tad devās uz Vāciju. Par darbā iekārtošanu nebija jāmaksā.
Apmācība izpalika
Vācijā četrotne uzzināja - solītās pastāvīgās darbavietas nebūs. «Izrādījās - tā ir līzinga kompānija, kas iznomā darbiniekus dažādām ārstniecības iestādēm, kad savējais saslimis vai atvaļinājumā,» saka Aija. Katru dienu bija jābūt citā darbavietā, un atklājās - uz to jābrauc pat pusotru stundu. Nenotika arī solītā apmācība, turklāt par istabiņu jāmaksā nevis 100 eiro mēnesī, kā sākumā mutiski solīts, bet gan 300-350 eiro. Aija saka - mums solīja 40 stundu darba nedēļu, taču reāli darbs bija divas dienas nedēļā.
Pēc dažu dienu dīkstāves Aija devās uz savu pirmo darbavietu - mājas aprūpē pie pacienta. Vēl viņa vienu dienu pastrādāja veco ļaužu aprūpes centrā un vienu slimnīcā. Pēc tam Aiju atlaida. PMK Vācijas puses pārstāvis teicis - jums trūkst prasmju un vācu valodas zināšanu. Aija saka - neviens no mums nebija gatavs šādam darbam bez kādas apmācības. Kristīne Vācijā pastrādāja tikai divas dienas vienā darbavietā. Tad viņu atlaida nepietiekamo vācu valodas zināšanu dēļ. Aija un Kristīne uzreiz atgriezās Latvijā. Nu viņas ir bez darba, jo kādreizējās darba vietas jau aizņemtas. Pārējiem diviem četrotnes biedriem nebija naudas mājupceļam, un viņi pašu spēkiem atraduši citu darbu Vācijā.
Kad PMK pārstāvei D. Siliņai zvanu kā Dienas žurnāliste, viņa atzīst, ka ar pirmo noformēto grupu neveicās, tomēr firmas kļūdas personāla atlasē neatzīst. Latvijā māsas darba specifika tomēr atšķiroties no darba specifikas Vācijā, tāpēc bijušas problēmas. «Acīmredzot aizbrauca uz svešu vidi, kur viss vācu valodā, tas arī bija citādi nekā kursos,» viņa saka. Tiesa, uz jautājumu, vai problēmu nebija ar pašiem kursiem, viņa saka - nedomāju. Viņa noliedz, ka uzņēmums nodarbojies ar personāla nomu. Viņa brīnās, ka darbavietas atradušās tālu no dzīvesvietām: «Bet es jau Vācijā nebiju. Katram [darbiniekam] tika dotas trīs iespējas [pie darba devējiem], vairāk mēs gan nedodam,» saka D. Siliņa. Viņa liedzas, ka kādam būtu dotas mazākas iespējas. Par problēmu gan viņa nosauc apmācību trūkumu. «Turpmāk mums būs apmācība,» viņa sola un norāda, ka pati firma arī cietusi zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā.