Latvija šogad pirmajā ceturksnī eksportēja preces kopumā 3,549 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 8,6% jeb 282,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,834 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 3% jeb 113,4 miljoniem eiro.
Tādējādi 2021.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 7,38 miljardus eiro, kas ir par 5,7% jeb 395,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp martā Latvija ir eksportējusi preces 1,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 17,4% jeb 198,5 miljoniem eiro vairāk nekā februārī, un par 20,6% jeb 228,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada martā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,504 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% jeb 312,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, un par 11,9% jeb 159,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada martā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2021.gada martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 45,3% līdz 47,1%.
Eksportējusi Latvija 2021.gada martā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 246,8 miljonu eiro vērtībā (18,4% no kopējā eksporta), kas ir par 13,7% vairāk nekā februārī un par 35,1% vairāk nekā 2020.gada martā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 141,088 miljoniem eiro (10,5%), kas ir par 4,2% vairāk nekā pirms mēneša un par 21,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt mehānismi un mehāniskās ierīces eksportētas 81,964 miljonu eiro apmērā (6,1%), kas ir par 22,8% vairāk nekā pirms mēneša un par 29,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Importā martā lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 173,824 miljonu eiro vērtībā (11,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 11,2% vairāk nekā februārī un par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 159,135 miljonu eiro vērtībā (10,6%), kas ir par 23% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 23,6% vairāk nekā 2020.gada martā, kā arī sauszemes transporta līdzekļi, to daļas, kas ievestas 128,302 miljonu eiro vērtībā (8,5%), kas ir par 36% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 12,7% vairāk nekā pirms gada.
Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (5,7%), savukārt nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Vācija (11,6%), Polija (10,7%) un Igaunija (8,3%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,4%, bet importā - 5,6%.
Šogad martā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020.gada martu kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,8 procentpunktiem un bija 67,8%, savukārt kopējā importa vērtībā saruka par 1,2 procentpunktiem - līdz 78,3%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā saruka par 1,5 procentpunktiem un veidoja 11%, bet importā auga par 0,8 procentpunktiem un bija 9,2%.
2021.gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
Šogad martā, salīdzinot ar 2020.gada martu, preču imports no Apvienotās Karalistes samazinājās par 51,6% jeb 15,3 miljoniem eiro. Samazinājums bija vērojams visās svarīgākajās ārējās tirdzniecības preču grupās. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Apvienotās Karalistes palielinājās par 35,7% jeb 3,8 miljoniem eiro un pieaugums bija vērojams visās svarīgākajās preču grupās.