Latvijā līdz 2000. gadam rudzus sēja 60 tūkstošu hektāru lielās platībās, bet pērn apsēto hektāru skaits bija gandrīz uz pusi mazāks - 35 tūkstoši hektāru. Tiesa, ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, Eiropā rudzu audzēšanā Latviju pārspēj vien Dānijas zemnieki. Tomēr pašmāju maiznieki nobažījušies nevis par rudzu deficītu kā tādu, bet par to, ka varētu nepietikt tieši tradicionālo šķirņu rudzu, no kuriem ierasti cepta Latvijas rupjmaize. Zemnieki peļņas nolūkos aizvien biežāk izvēlas sēt ražīgāko hibrīdšķirņu rudzus.
Maiznieks Andrejs Broks no Madonas novada Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka tā rudzu maize, kuru uzskatām par Latvijas nacionālo bagātību, tiek cepta tieši no vietējo šķirņu rudziem.
Meistars pastāstīja, ka visās pārtikas izstādēs un starptautiskajos konkursos, kuros viņš piedalījies, neviens produkts nav pielīdzināms Latvijas rupjmaizei: "Tā ir mūsu bagātība. Tādas maizes, ko es aizvedu, nav nekur."
Tagad vecās rudzu šķirnes ir problēma - graudi grūti pieejami. Latvijā jau ir maiznieki, kas iepērk graudus no Lietuvas un Igaunijas. "Ja bišķiņ dotu kaut kādas subsīdijas rudzu audzētājiem, tas būtu liels atbalsts, tie rudzi būtu jau sen katrā laukā," uzskata Broks.
Šogad tradicionālajai rudzu šķirnei Kaupo piešķirts atsevišķs kods. Tādējādi būs iespējams apzināt, cik lielās platībās šo šķirni Latvijā audzē.
Maiznieki uzskata, ka ir pēdējais brīdis, lai rudzu šķirnes un rupjmaizi, kas ir Latvijas nacionālais lepnums, saglabātu nākamajām paaudzēm.
tās bišķiņ subsīdijas
izčinkstēt naudu