Latviju turpina pārņemt lipīgā kašķa slimība

Ārsti uzskata, ka ar kašķi saslimušo skaits ir vēl lielāks, jo ne visi vēršoties pēc palīdzības pie speciālistiem. "Parasti ar kašķi saslimušie cilvēki cenšas ārstēties mājas un slimnīcā nonāk pārsvarā ielaistos gadījumos," saka LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle. "Šīs infekcijas izplatīšanās pamatā nav tikai ekonomiski spiedīgi apstākļi, kad ļaudis atsakās no daudz kā, taupot arī uz veselības uzturēšanai svarīgo," norāda LIC vadītāja. Daudzi iedzīvotāji nemaz nezinot, kādi ir kašķa simptomi un kā izvairīties no šīs lipīgās slimības. "Neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplatīšanai gan viņu pašu ģimenē, gan izglītības iestādē, gan darba vietā un sabiedrībā," pauž B.Rozentāle. Ģimenes ārstiem ir pienākums par katru gadījumu, kad konstatēta saslimšana ar kašķi, informēt epidemioloģisko dienestu, lai operatīvi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrotu iespējamo kašķa cēloni un novērstu šīs slimības izplatīšanos. Profesore uzskata, ka kašķa gadījumu skaits reāli noteikti ir lielāks, jo ne visi saslimušie vēršas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un ārstēšanu. Kašķi izraisa cilvēka kašķa ērcīte, kas, ieurbjoties ādas virskārtā, veido tur ejas un dēj oliņas. Tas izraisa mokošo niezi. Kašķa ērcītes ir iemīļojušas tās ķermeņa daļas, kur āda ir plānāka un sausāka – piemēram, pirkstu sānu virsmas un plaukstu locītavu apvidu. Kašķis ir lipīga slimība, jo pāriet no viena cilvēka uz otru tieša kontakta veidā, kā arī saskaroties ar saslimušā apģērbu vai gultasveļu. Ar slimību visbiežāk slimo bērni un pusaudži.