Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis teica, ka kopumā šogad Latvijā apjoma ziņā plānots novākt vairāk graudu un solās būt arī rekordražas. Šogad esot sasēts ļoti liels īpatsvars ziemāju, kas ir ražīgāki, līdz ar to ievāktais graudu apjoms solās būt lielāks un ir ļoti labs ražas potenciāls, ja nebūs pēkšņi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
Viņš piebilda, lai gan vietām graudaugu sējumi nedaudz cieta no karstuma un sausuma pavasara beigās un vasaras sākumā, patlaban skats uz laukiem ir labs. Ziemāji izskatās ļoti labi, un tie ar kopumā labāk pārcieš sausumu salīdzinājumā ar vasarājiem. Savukārt vasarāju situācija ir kā kurā laukā atkarībā no tā, kad sēti. Ja saimnieks tos pavasarī laicīgi iesējis, kad augsnē bijis gana mitruma, tie izskatās labāk. Savukārt sliktāk vasarāji izskatās, ja sēti vēlāk, kad mitruma bija mazāk. "Jāatzīst gan, ka kopumā arī vasarāji izskatās diezgan labi," sacīja Balodis, norādot, ka zemniekiem skats par šā gada ražu esot diezgan cerīgs.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs arī pauda, ka arī sinoptiķi tuvākajās nedēļās prognozē mērenus laika apstākļus un graudi turpinās pakāpeniski nogatavoties. Ziemāji līdz šim brangi padevušies un vietām sāk krist veldrē, tāpēc nebūtu vēlams stiprs lietus, kas to varētu pastiprināt. Neliels lietus gan nenāktu par skādi.
Balodis atzīmēja, ka gandrīz visus darbus lauksaimnieki graudaugu sējumos ir padarījuši un sāk domāt par ražas novākšanu, sagatavojot šim mērķiem lauksaimniecības tehniku. Graudu ražas novākšana kā ierasts varētu sākties jūlija beigās, augusta sākumā un līdz augusta beigām noslēgties. Tādējādi ražas novākšana solās noritēt optimālos termiņos.
Arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons bilda, ka laukos ik pa laikam parādās lokāls sausums, jo lietus uzlīst vietām, bet citviet ne. Tomēr kopumā situācija graudaugu laukos ir daudz labāka nekā pirms gada, kad sausums bija ievērojami lielāks. Tā kā kopumā sējumi attīstījušies normāli un joprojām solās būt laba graudu ražu.
"Rekordraža no hektāra šogad nebūs, bet kopraža varētu būt viena no lielākajām vēsturē," sacīja Jansons, norādot, ka šogad esot sasēts ļoti augsts ziemāju īpatsvars un kopumā ievāktais graudu apmērs solās būt augsts.
LETA jau ziņoja, ka pēc LLKC iepriekš vēstītā, ar ziemājiem šogad apsēti vairāk nekā 372 000 hektāru zemes, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir par 132 000 hektāru vairāk, tostarp 327 000 hektāru aizņem kvieši, 34 000 hektāru - rudzi, 6000 hektāru - mieži, bet 5000 hektāru - tritikāle. Ziemas rapsis sēklu ieguvei šogad iesēts vairāk nekā 96 000 hektāru platībā.
LLKC augkopības speciālisti pēc pirmajiem lauku apsekojumiem ražas prognozēšanai secinājuši, ka visu ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapšu lauka apskate vieš cerības, ka šis varētu būt labas ražas gads.
Opis
Urā
kas ta nu