Šodien LOSP vadība piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas organizētajā sēdē, kurā Ministru prezidents ziņoja par Eiropadomes rezultātiem saistībā ar ES daudzgadu budžetu 2014.- 2020.gadam. Sēdes laikā Ministru prezidents skaidroja ieguvumus un sarunu procesu, uzaicinātajām personām bija iespēja uzdot jautājumus un komentēt Eiropadomes rezultātus.
"Naudu, ko saņemam no ES, lielākoties "atdodam atpakaļ", iegādājoties dārgo tehniku un rezerves daļas. Mūsu prasības ir 100% vienlīdzība tiešmaksājumos ar ES valstīm. Ja tiešmaksājumi būs 42% no ES maksājumiem, ļaujiet mums visas ES prasības turpmāk arī pildīt tikai par 42%," sacīja LOSP pārstāve.
Savukārt LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone norādīja, ka piedāvājums lauku attīstībai paredzēto papildu naudu - 47 miljonus latu - pārdalīt par labu tiešajiem maksājumiem nav ieguvums.
"Tas nav nekāds ieguvums sarunās, jo būtībā mums piedāvā valstij pieejamo finansējumu pārlikt no vienas kabatas otrā. Neraugoties uz to, ka Eiropas Parlamentā vēl turpināsies lēmumu pieņemšanas process par ES daudzgadu budžetu, mūsu tālākais uzdevums ir domāt, kā šo finansējumu visefektīvāk novirzīt lauksaimniecībai un lauku attīstībai,” sacīja Jākobsone.
Tikmēr LOSP valdes loceklis Guntis Vilnītis atzina, ka premjers šodien bija sagatavojis "labu sabiedriskā tēla atskaiti par Latvijas sasniegto sarunās par ES daudzgadu budžetu", tomēr joprojām Latvija ir ar negodīgākajiem tiešmaksājumiem ES.
"Valdība nespēja Briseli pārliecināt izcīnīt godīgākus nosacījumus lauksaimniekiem. Tātad - ja nespēja Eiropā, lai pierāda savu labo gribu Latvijā. Mūsu prasības ir šādas - piemaksāt no valsts budžeta par katru apsaimniekoto hektāru līdz Eiropas vidējam līmenim. Ar 2014.gadu piemērot Eiropas vidējo 5% pievienotās vērtības nodokli visai lauksaimniecības produkcijai - sākot no sēklas, dēsta iesēšanas un jaunlopa piedzimšanas līdz gatavās produkcijas nonākšanai veikalu plauktos," sacīja Vilnītis.
Tāpat viņš norādīja, ka priekšlikuma finansējuma rezerves atrodamas "aizdotajos miljardos latu Latvijas banku sektoram".
Kā ziņots, pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.