Biedrība "Zemnieku saeima" norāda, ka šie nodokļu atvieglojumi attiecas uz 26 000 zemnieku saimniecību, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrētas kā IIN maksātājas. Tās ir saimniecības, kas vēl attīsta savu ražošanu, kā arī ģimenes saimniecības, kas nodrošina ne tikai sevi un tuvāko apkārtni ar pašu audzētiem produktiem, bet saglabā un uztur arī lauku vidi.
Pagājušais gads, kad šis nodokļu atvieglojums uz laiku bija atcelts, radīja jūtamu papildu finansiālo slogu šīm saimniecībām. Kopumā šie saglabātie nodokļu atvieglojumi sniedz visiem lauksaimniekiem pozitīvu signālu par valsts nodokļu politikas stabilitāti, uzskata "Zemnieku saeima".
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pozitīvi vērtē valdības konceptuālo vienošanos. "Mēs esam ļoti priecīgi, ka valdība uzklausīja LOSP priekšlikumus, kuri visvairāk palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Jau vairākkārt lūdzām piemērot godīgus un vienādus nosacījumus gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan IIN maksātājiem," sacīja LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Eiropas Savienības lietās un ārējos sakaros Armands Krauze.
Jau ziņots, ka valdība konceptuāli atbalstījusi vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem un vienojās par pamatu izmantot Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli, kas paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nākamgad saglabāt pašreizējā apmērā jeb 24%.
Šis FM piedāvājums paredz pēc 2014.gada ar katru nākamo gadu samazināt IIN likmi par 1% līdz 22%. Tāpat modelis paredz ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 84 latiem jeb no 64 līdz 119 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro.
Konceptuāli atbalstīts tika arī Zemkopības ministrijas priekšlikums pagarināt uz trīs gadiem IIN atvieglojumus summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Vienošanās tika panākta arī par akcīzes nodokļa dabasgāzei atbrīvojuma saglabāšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību un rūpniecisko mājputnu novietņu siltumapgādei, kā arī minimālās likmes 5,65 eiro (3,97 latu) apmērā piemērošanu dabasgāzei, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai. Pasākuma fiskālā ietekme ir mīnus 1,2 miljoni latu. Atbalstīts tika arī priekšlikums pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei. Pasākuma ietekme ir 2,8 miljoni latu. Tiks izskatīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums tālākam pakāpeniskam likmes pieaugumam, vienādojot to ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam.