Tiesa, bezmaksas viņa albumi drīkstēs skanēt tikai pusgadu pēc līguma laušanas, pauž LaIPA pārstāvis Artūrs Vītiņš. Savukārt autortiesību pārvaldītāji, ar kuriem reperis savas juridiskās saistības pārtraucis jau pirms trīs gadiem, atlīdzību par viņa darbiem iekasē joprojām, jo to par pienākumu uzliek Autortiesību likums.
«Mums neliekas ētiski, ja LaIPA pusgadu pēc tam, kad līgums ir lauzts, vēl turpinās prasīt naudu. Mēs negribam meklēt, kā juridiski pareizi to visu traktēt. Vienkārši gribam, lai cilvēki «necepās» un klausās mūziku. Mums to naudiņu tiešām nevajag. Latvijas tirgus nav tik liels, lai šeit saņemtu baigās naudas,» Dienai Gacho lēmumu lauzt līgumu ar blakustiesību pārvaldītāju pamato viņa menedžeris Kaspars Jansons. Viņš norāda, ka nedz LaIPA, nedz AKKA/LAA nespēj izsekot līdzi tam, ko konkrēti un cik daudz atskaņo kafejnīcas.
«Mēs uz to neiespringstam - nesāksim tagad paši staigāt pa kafejnīcām un piestādīt latu piecdesmit katram, kurš klausās Gacho,» par līguma laušanu ar AKKA/LAA piebilst K. Jansons. Tomēr sarunā ar AKKA/LAA pārstāvi Anitu Sosnovsku atklājas, ka, neskatoties uz lauzto līgumu, autortiesību pārvaldītāji joprojām turpina iekasēt atlīdzību par Gacho darbu publisku izpildīšanu. «Ir atsevišķi izmantojuma veidi, kas mums ir jāadministrē obligāti. Neskatoties uz to, vai mums ir līgums ar autoriem vai nav. Mums ir pienākums sadalīt un izmaksāt atlīdzības bez līguma. Mums to uzliek par pienākumu, lai pasargātu kafejnīcas un veikalus, jo nekad mūžā viņi nevarēs saņemt individuālas atļaujas no visiem autoriem, kuru darbi skanēs kafejnīcā. Ja tajā radio programmā Gacho būs skanējis, naudu viņš saņems,» viņa stāsta, atsaucoties uz Autortiesību likumu.
Pārvaicāta, vai juridiski tiešām nekādā veidā nav iespējams īstenot autora vēlmi un atlīdzību neiekasēt, A. Sosnovska, atzīst: «Ja viņš ļoti negrib, tad var pieprasīt, lai mēs viņa vārdu izņemam no savām licencēm.» Autora vārda izņemšana no licenču saraksta nav tas pats, kas līguma laušana. Spriežot pēc tā, ka līdz šim to lūgušas izdarīt vien divas personas, autori par šo iespēju visdrīzāk ir slikti informēti. A. Sosnovska apšauba, ka tādējādi būtu iespējams legāli bezmaksas publiski izpildīt mūziku, jo «ne ar Gacho, es pat domāju, ka ne ar Prāta Vētru, neviena kafejnīca savu repertuāru gadu no gada nespēs aizpildīt».