Viņš skaidroja, ka Izglītības nozares attīstības padomes mērķis būtu saskaņot un pilnveidot nozares ministrijas, darba ņēmēju un darba devēju pārstāvošo institūciju sadarbību, tādējādi nodrošinot izdiskutētu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.
"Kvalitatīvāks sociālais dialogs starp sociālajiem un sadarbības partneriem veicinātu organizētāku un demokrātiskāku reformu virzības procesu ilgtermiņā," pauda Meisters.
Viņš norādīja, ka LIZDA atbalsta virkni IZM rosināto pārmaiņu izglītības nozarē, tomēr, arodbiedrības skatījumā, reformas izglītības nozarē bieži ir sasteigtas un nepietiekami izdiskutētas ar visām tajās iesaistītajām pusēm, īpaši akcentējot darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.
Tāpat Meisters uzsvēra, ka nacionālajā līmenī izglītības nozarē nav institucionālas sadarbības platformas. Viņš skaidroja, ka institūcijās, kuras diskutē par izglītības nozari saistošajiem jautājumiem, piemēram, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadomē (PINTSA) nav iekļauta izglītības nozares darba devēju pārstāvniecība.
Pēc LIZDA priekšsēdētājas Ingas Vanagas domām, šāda profesionāļu padome tikai uzlabotu pārmaiņu īstenošanu izglītības nozarē, jo dotu iespēju visām ieinteresētajām pusēm sniegt argumentētu viedokli un jau laikus vērst uzmanību uz iespējamiem riskiem, piedāvāt visoptimālākos risinājumus.
"Šobrīd IZM spēlē demokrātiju, taču būtiski būtu ieklausīties gan OECD ekspertu padomos, gan nozares organizācijās, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību, uzticēšanos," klāstīja Vanaga, vienlaikus uzsverot, ka vairākas organizācijas atbalsta šo ideju, kas apliecinot, ka iztrūkst profesionāla dialoga platformas.
LIZDA ieskatā, iespējams, šādu padomi varētu veidot uz konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" bāzes, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šīs padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību.
Meisters pavēstīja, ka Izglītības nozares attīstības padome nodrošinātu izglītības nozares ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu, kā arī rosinātu reformas izglītības nozarē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un publiskā sektora institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību.
LIZDA priekšlikumam par Izglītības nozares attīstības padomes izveidi atbalstu izteikusi Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Rektoru padome, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, vecāku organizācija Mammām un Tētiem, kā arī Neatkarīgā izglītības biedrība.
LIZDA aicina IZM atbalstīt šo priekšlikumu par Izglītības nozares attīstības padomes izveidi un uzaicināt visu iepriekšminēto organizāciju pārstāvjus uz kopīgu tikšanos, lai vienotos par Izglītības nozares attīstības padomes darbības pamatprincipiem un tās darbības uzsākšanu.
Jans Kosmenskis
Gabriels
Visu varu Padomēm!