Latgales kongresā Rēzeknē 1917.gadā latgalieši izlēma vienoties ar Vidzemi un Kurzemi kopīgā cīņā par neatkarīgu Latvijas valsti. Rēzeknes domes lēmums tērēt vairāk nekā 600 000 eiro piemiņas laukuma izveidei par godu kongresa simtgadei jau iepriekš izsaucis kritiku, bet šo projektu vajā arī citas likstas, lai gan būvdarbi jau sākušies.
Iebildumus izraisījis arī tas, ka uz pieminekļa bija plānots iegravēt Raiņa vārdus: “i Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu.” Pirmkārt, Rainim nebija nekādas saistības ar 1917.gada Latgales kongresu. Otrkārt, pārliecinātā sociāldemokrāta citāta izmantošanu var vērtēt kā katoļticīgajai Latgalei neatbilstošu. Treškārt, pastāv viedoklis, ka centrālajam citātam jābūt latgaliešu valodā.
Biedrības Latgales saeima vadītājs Guntis Rasims (LRA) norāda, ka Latgales piederību Latvijai jau simbolizē Rēzeknes piemineklis Vienoti Latvijai. Tagad latgaliešiem esot jāpievēršas lokālpatriotismam.
“Francis Trasuns ir bijis vistiešāk saistīts ar kongresu, kas notika pirms 100 gadiem par kopējās Latvijas valsts izveidi. Viņš bija viens no organizatoriem, viens no cilvēkiem, kas vadīja kongresu. Es uzskatu, ka bez lokālpatriotisma spēcīgs valsts patriotisms arī nav iespējams. Ir jājūt tā vieta, piederība, no kurienes tu esi, un tad arī to valsts piederību var sajust,” norāda Rasims.
Pašu rēzekniešu viedokļi par labāko risinājumu atšķiras.
“Man šķiet, ka Rainim ir ļoti liela sakarība ar Latgali. Viņš šeit ir dzimis un audzis, un viņš ir arī atbalstījis Trasunu savā darbībā, izteicis viņam līdzjūtību, mūsu tautai, kad viņš mira,” sprieda Ināra.
“Teica, ka tas Latgalei nav vajadzīgs. Ka pārāk daudz izmaksā. Vismaz tā frizētavā runāja. Labāk viesnīcu vai ko būtu cēluši,” vērtēja Pēteris.
Savukārt Sandra norāda: “Ja jau latgaļu valodā, tad arī no latgaļu rakstniekiem, jo Rainis tomēr ir latviešu rakstnieks.”
Rēzeknes pilsētas dome bija saņēmusi iebildumus no virknes vietējo biedrību un organizāciju. Dome ceturtdien piekāpās un nobalsoja par Raiņa vārdu aizstāšanu ar Trasuna citātu: “Varai pīdar laiceiba, taisneibai - myužeiba.”
“Es ne īpaši vēlos iesaistīties tajos filologu strīdos vai vēsturnieku strīdos, šajā ziņā es vairāk paļaujos uz ekspertu viedokli, un mans iespaids bija, ka tiešām Trasuna vārdi vairāk piestāv un vairāk atbilst šim momentam,” komentēja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa).
Tomēr ar to viss nav beidzies. Problēmas sagādā arī tas, ka šis citāts, kā arī paskaidrojošais vēstījums uz pieminekļa būs latgaliešu valodā.
Mazākiem burtiem paredzēts norādīt: “1917.goda 26. un 27.aprelī (p.v.st.) itymā vītā kinoteatrī Diana nūtyka Pyrmais Latgolas kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi.”
Rēzeknes dome saņēmusi VVC vēstuli, kur norādīts, ka šo skaidrojošo uzrakstu uz pieminekļa nepieciešams iztulkot arī latviešu literārajā valodā. Rēzeknes mērs norāda, ka tulkojumi būs, bet blakus piemineklim. Līdz ar to likums būs ievērots.
Lai gan domes deputāti uzskata, ka šādi izdosies problēmu atrisināt, VVC vēstulē tomēr ir skaidri norādīts, ka uzrakstam latviešu literārajā valodā jābūt uz paša pieminekļa, nevis blakus tam. Pagaidām nav zināms, vai centrs liks latviešu literārajā valodā iegravēt arī pieminekļa centrālo - Trasuna - citātu.
M
Arturs Nagliņš
Gača