"Esam piesardzīgi optimistiski. Savu viedokli varēsim paust tajā brīdī, kad zināsim, kāds atbalsts un kādā apjomā tiks paredzēts konkrēti Latvijai," norādīja Gūtmanis.
Viņš atzina, ka krīzes situācijā jebkurš atbalsts, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK), ir izdevīgs kā piensaimniecības nozares pēdējā cerība, lai saimniecības nebankrotētu.
"ES visas valstis runā par pasaules krīzi, bet jāņem vērā, ka Baltijas valstīm papildus pasaules krīzei joprojām ir Krievijas embargo, līdz ar to Baltijas valstīm ir nepieciešami papildu instrumenti," norādīja zemnieku pārstāvis.
"Esam gandarīti, ka lauksaimnieku sāpe ir sadzirdēta. 9.martā piedalījāmies organizācijas Copa-Cogeca sanāksmē, un acīmredzot komisāra piedāvājums nācis saistībā ar šiem priekšlikumiem. Uzsvērām, ka atbalsta pasākumus nedrīkst finansēt no pašreizējā lauksaimniecības budžeta," sacīja Gūtmanis.
Kā ziņots, ES lauksaimniecības komisārs šodien Briselē atzina, ka "krīze ir dziļa un ilgstoša", un rosināja mazināt piena produkcijas apjomus, lai tādā veidā palielinātu cenas. "Esmu gatavs ierosināt šādu noteikumu ieviešanu, kad [Eiropas] Komisija (..) atļautu uz pagaidu pamata šādu brīvprātīgu piena sektora vienošanos," sacīja Hogans.
Pirms tam komisārs paziņoja, ka krīzes skartajiem lauksaimniekiem cer sagaidīt atbalstu no Eiropas Investīciju bankas (EIB).
Tāpat vēstīts - sanāksmē piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), akcentējot, ka Latvijā piena un cūkkopības nozares turpina saskarties ar nopietnām tirgus problēmām. Kā tūlītējas rīcības pasākumu no ES puses Latvija saskata tālāku ārkārtas finansiālo atbalstu ražotājiem piena un cūkgaļas nozarēs.
Tāpat situācijas stabilizēšanai Latvija ierosina apsvērt vairākus īstermiņa pasākumus - valsts "de minimis" atbalsta sliekšņa lauksaimniecībā paaugstināšanu uz laiku, tirgus intervences mehānisma uzlabošanu, tāda ES mēroga eksporta kredītu instrumenta izveidošanu, lai atvieglotu iespēju ražotājiem izmantot eksporta kredītu garantijas, veicināšanas programmu nosacījumu pārskatīšanu.
Tikmēr Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā.
Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro. Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.
Vēstulē EK tiek aicināta ieviest stimulējošus pasākumus lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvu pārstrādes attīstībai un produktu noieta veicināšanai.
Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami pasākumi saimniecību un kooperatīvu naudas plūsmas nodrošināšanai, piemēram, līzinga nosacījumu uzlabošana, kredītu refinansēšana, birokrātijas mazināšana Lauku attīstības programmas pasākumiem un citi. Steidzami jāuzlabo tirgus intervences pasākumi, jārada ES instruments eksporta kreditēšanai un jāstiprina atbalsts jaunu eksporta tirgu apgūšanai.
EK tiek aicināta arī ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.
Kā ziņots, piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.