Vai, kļūstot par LZAP priekšsēdētāju, ir padomā kādas konkrētas izmaiņas/reformas, kas saistītas ar advokatūru?
Saulvedis Vārpiņš. Iepriekšējā LZAP priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga vadībā padomes darbs ir nostabilizējies, un kādas krasas izmaiņas nav nepieciešamas. Ir mērķtiecīgi jāiet uz priekšu un jāstrādā pie esošā Advokatūras darbības regulējuma pilnveidošanas, lai celtu advokāta lomu un vietu sabiedrībā, mazinātu advokātu neaizsargātību (pārskatāmi atskaitīšanas, atstādināšanas, izslēgšanas, atpakaļuzņemšanas, konfidencialitātes nodrošināšanas jautājumi), jāstrādā pie advokāta institūta stiprināšanas advokātu darba efektivizēšanai (advokāta pieprasījuma institūta stiprināšana, piekļuve publiskajiem reģistriem, dalība darba grupās un likumprojektu apspriešanās).
Aldis Liepiņš. Līdz šim LZAP un tās priekšsēdētājs ir darbojies atbilstoši kolēģu dotajam mandātam, tādēļ manas ieceres ir jāvērtē kā uzsāktā darba turpinājums, nevis iepriekšējā noliegums. Advokatūrai ir jāattīstās līdz ar laikmetu, kurā tā pastāv, ievērojot uzdevumus, kurus sabiedrība uzlikusi advokatūrai – aizsargāt gan konkrētus klientus – sabiedrības locekļus, gan visu sabiedrību pret iespējamiem likumpārkāpumiem un tiesiskā nihilisma izpausmēm.
Kas ir pirmās trīs lietas, ko centīsieties paveikt, esot LZAP priekšsēdētāja amatā?
A.L. Aktīvāk iesaistīties advokatūras profesionālās darbības pilnveidošanā, nozīmīgu normatīvo aktu radīšanā un pieņemšanā, kā arī visiem spēkiem veicināt Eiropas Padomes Konvencijas par advokāta profesijas aizsardzību ratifikāciju.
Veidot aktīvāku sistemātisku un konstruktīvu komunikāciju ar visām tiesu varas institūcijām un tai piederīgajām profesijām, vienlaikus aktivizējot arī advokatūras iekšējo dialogu par attīstības modeli un virzienu un advokatūras lomas nostiprināšana sabiedrībā, t.sk., ar ceturtās varas palīdzību.
S.V. Jaunajam priekšsēdētājam, neatkarīgi no tā vai tas būšu es, vai kāds cits, jādara viss iespējamais, lai pēc tam, kad š.g. 13.maijā tiks atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes Konvencija Par advokāta profesijas aizsardzību, Latvija pēc iespējas ātrāk to parakstītu vai tai pievienotos bez jebkādām atrunām. Šī Konvencija būs pirmais starptautiskais līgums advokātu un advokātu profesionālo organizāciju ( uzsveru- advokātu, ne visu juridisko profesiju, kā tas nepamatoti jau tiek interpretēts) aizsardzībai, ar iestrādātu mehānismu šī mērķa realizācijai. Vienlaicīgi Konvencija skaidri definē vairākas advokātu darbam svarīgas tiesības un garantijas, un manā skatījumā būs nepieciešams panākt Advokatūras likuma u.c. advokātu darbības regulējošo tiesību aktu un dokumentu saskaņošanu ar Konvencijas prasībām, kuras vērstas uz advokātu neaizsargātības mazināšanu, tostarp: 1) ir pārskatāmi jautājumi par advokātu atskaitīšanu, atstādināšanu, izslēgšanu, un šo procedūru radītajām sekām, atbilstoši samērības principam; 2) regulējumā būtu iestrādājama priekš Latvijas jauna Konvencijā paredzētā procedūra - “atpakaļuzņemšana”; 3) stiprināma advokāta un klienta attiecību konfidencialitāte, jo, piemēram, likuma prasībā par vienoto elektronisko rēķinu izrakstīšanas nepieciešamību es saskatu šī principa apdraudējumu.
Otrs darbības virziens – advokātu institūta stiprināšana advokāta darba efektivizēšanai. Tas ir jautājums par mehānisma radīšanu advokāta pieprasījumu obligātuma iedzīvināšanā, informācijas iegūšanā no dažādiem publiskajiem reģistriem, kur advokātiem salīdzinājumā, piemēram, ar tiesu izpildītājiem un notāriem, ir tāda kā pabērna loma.
Kā vērtējat līdzšinējā LZAP priekšsēdētāja darbu? Kādu atzīmi liktu viņam par līdzšinējo darbu?
S.V. Manuprāt, skolu atzīmju sistēma nav veids, kā vērtēt personas profesionālo darbību astoņu gadu garumā. Es līdzšinējā LZAP priekšsēdētāja darbu vērtēju atzinīgi, jo viņam, stājoties amatā, ne viss bija tajā labākajā kārtībā. Līdzšinējā priekšsēdētāja vadībā ir grozīti virkne iekšējo dokumentu, tajā skaitā statūti, ētikas kodekss, izstrādāta lietvedība, elektroniskā dokumentu pārvaldes sistēma, sakārtotas iekšējās procedūras utml. Ja kāds ko vēlas tomēr pārmest, tad ir jāatceras, ka LZAP jebkuru lēmumu pieņem koleģiāli, t.i., priekšsēdētājam var būt vislabākās idejas un priekšlikumi, taču realizēt dzīvē tos var tikai tad, ja LZAP tam ir atbalsts. Tāpēc, līdz ar to, katrā konkrētā jautājumā ir jāskatās, kāds ir bijis katra padomes locekļa balsojums.
A.L. Līdzšinējā LZAP priekšsēdētāja darbu viennozīmīgi vērtēju pozitīvi. Kolēģi atkārtoti deva mandātu Jānim Rozenbergam vadīt Padomi, turklāt viņa vadībā advokatūra sekmīgi pārdzīvoja Covid -19 laiku, kā arī realizēja daudzas ļoti noderīgas un nepieciešamas iniciatīvas – advokātu biroju reformu, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu, veica ievērojamu darbu pie iekšējo normatīvo aktu konsolidēšanas un pilnveidošanas, ieviesa jaunu IT sistēmu, izveidoja un apstiprināja vienotu Padomes biroja struktūru un pilnveidoja vienotu dokumentu aprites kārtību u.c.
Ko, kādas lietas, Jūsuprāt, nepieciešams pilnveidot un kas līdz šim nav ticis paveikts?
S.V. Nedomāju, ka Padomes sēdēs izlemtais nebūtu izpildīts. Dinamika gan likumdošanā, gan sabiedriskajos procesos ir ļoti strauja. Kā savā uzrunā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē 2018. gadā teica Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, advokāta piederība tiesu sistēmai viņam piešķir plašākas pilnvaras un iespējas aizstāvēt klienta intereses, bet vienlaikus uzliek arī lielāku un plašāku atbildību un pienākumus pret sabiedrību un valsti. Manuprāt, advokatūrai nepieciešams plašāk iesaistīties publiskās diskusijās par sabiedrībai un valstij būtiskiem likumprojektiem, nemaz nerunājot par dalību likumprojektu izstrādē. Ir jābūt sabiedriski aktīvākiem, jo sevišķi valstiski svarīgos jautājumos, necenšoties izdabāt visiem.
A.L. Jāturpina aktīvs un konstruktīvs dialogs ar Tieslietu ministriju, uzsvaru liekot uz advokatūras lomas stiprināšanu un attīstību valsts sistēmā, Jāintensificē darbs likumdošanas jomā, t.sk., iesaistot kolēģus, kuri grib un var vairāk laika veltīt šim procesam. Šajā sakarā man ir vīzija, kā ieviest un attīstīt iekšēju struktūru, lai advokatūras viedokli formulētu pēc iespējas plašāks kolēģu loks. Jāveido konstruktīva sadarbība ar Tieslietu akadēmiju, tai uzsākot darbu, liekot artavu tiesiskuma stiprināšanā un attīstībā. Jārod efektīvs risinājums advokātu e-adreses izveidei. Nedrīkst aizmirst, ka nevainīguma prezumpcija attiecas uz jebkuru sabiedrības locekli, tai skaitā arī uz mūsu kolēģiem, pret kuriem nereti tiek virzītas nepamatotas apsūdzības.
Kā vērtējat LZAP līdzšinējo darbu un iniciatīvu likumdošanas procesā?
A.L. Līdz šim Padome ir darbojusies likumdošanas procesā atbilstoši mandātam, kuru tai piešķīra kolēģi kopsapulcē. Par darba intensificēšanu šajā jomā ir norādīts iepriekšējā atbildē.
S.V. Vienmēr ir tā, ka atskatoties uz pagājušo var teikt - varēja labāk, jo, paejot laikam, ir redzams, kas no plānotā un ieviestā ir strādājis un kas nē, ko nepieciešams pamainīt. Advokātu Padomes pārstāvji manā skatījumā iespēju robežās ir aktīvi piedalījušies likumprojektu apspriešanās, ir virzījuši savus ierosinājumus, taču rezultāts ļoti bieži nav bijis atkarīgs no advokātiem. Nav tā, ka, ja Advokātu padome iesniedz priekšlikumu likumdošanas pilnveidošanai, tad tas arī tiek ņemts vērā. Ja, piemēram, priekšlikums būs saistīts ar kriminālprocesu un kaut kādā veidā radīs kādu papildu darbu policijai, prokuratūrai vai tiesai, neskatoties pat uz to, ka mērķis būs tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana, visticamāk, visas minētās instances iebildīs pret. Ir jāņem arī vērā, ka advokāti darba grupās darbojas uz pilnīgas brīvprātības un entuziasma pamata, viņi par to samaksu nesaņem un dalība ļoti bieži ir visai problemātiska arī tā apstākļa dēļ, ka atbrīvojumu no tiesas sēdes dalībai darba grupā nepiešķir. Iespēju robežās kolēģi viens otru aizstāj, taču, lai aktivitāte likumdošanas darba grupās būtu vēl efektīvāka, jāturpina meklēt risinājumi un tiem jābūt sistēmiskiem.
Līdzšinējais LZAP priekšsēdētājs savulaik ir paudis to, ka advokātu skaits Latvijā samazinās un iespējamās bažas, ko šī tendence var radīt. Kāds, Jūsuprāt, ir iemesls tam, ka advokātu skaits samazinās?
S.V. Pašreizējā statistika gan gluži tādus secinājumus izdarīt neļauj. Advokātu skaits pēdējos piecos gados ir svārstījies, bet nebūtiski – vidēji 10 cilvēku robežās. Līdzīgi ir arī ar advokātu palīgu skaitu. Varbūt var runāt par gados jaunu advokātu skaita samazināšanos, bet sabiedrības novecošana kā process notiek ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Iespējams, ka ilgtermiņā tas var atstāt kādas sekas uz advokātu skaitu, taču šobrīd advokatūra neizjūt kvalificētu juristu trūkumu, ko nevar teikt par prokuratūru un tiesu. Kā tas ir publiski vairākkārtīgi izskanējis, prokuroru un tiesnešu trūkst, prokurora eksāmenus nevar nokārtot daudzi par prokuroriem kļūt gribētāji. To, ka Latvijā nav advokātu trūkuma, apliecina kaut vai tas, ka ir gana daudz kolēģu, kuri sūdzas tieši par pretējo - par darba trūkumu. Advokatūra zināšanu prasību līmeņa latiņu pazemināt negatavojas, jo aiz advokāta darba kvalitātes stāv cilvēku likteņi.
A.L. Līdzšinējais Padomes priekšsēdētājs ir konstatējis, ka pārskatāmā nākotnē var pienākt brīdis, kad advokātu skaits drastiski samazināsies. Kā parasti, šādām parādībām nav viens iemesls. Iemesli ir vairāki – dzimstības samazināšanās, migrācija, jurista profesijas popularitātes kritums, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 90. gadiem, zems valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nokārtojušo pretendentu skaits. Cīņu par potenciāliem talantiem mēs redzam visos tautsaimniecības segmentos, ne tikai tieslietu jomā vien. “Iespējamās bažas” ir ietvertas nākamajā jautājumā, jo nepietiekams advokātu skaits var novest pie ierobežotas juridiskās palīdzības pieejamības. Tomēr, šeit būtu jāvērtē, ko konkrētos apstākļos nozīmēs “nepietiekams advokātu skaits”. Ja populācija saruks, saruks arī nepieciešamība pēc visām juridiskajām profesijām, t.sk., advokātiem. Visu šo apstākļu savstarpējo sinerģiju un ilgtermiņa iedarbību ir nepieciešams monitorēt, lai Advokātu kolēģija elastīgi reaģētu uz iespējamiem nākotnes izaicinājumiem un turpinātu nodrošināt profesionālas organizācijas realizēto funkciju nepārtrauktību.
Kāds būs rīcības mehānisms, lai palielinātu advokātu skaitu Latvijā un lai nenonāktu pie situācijas, uz kuru ir norādījusi Satversmes tiesa 2003. gadā, veltot skarbu kritiku advokatūrai par nepietiekamu advokātu skaitu Latvijā, kas noved pie pakalpojuma nepieejamības un tā sadārdzināšanās?
S.V. Satversmes 92.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu ir divas puses: viena - iespēja visām personām kā civilprocesā, tā administratīvajā procesā, kriminālprocesā un Satversmes tiesas procesā savlaicīgi saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību. Otra - tiesas pieejamība. Un tiesas pieejamības galvenā iezīme ir tiesas procesa ātrums. Šobrīd problēma ir tieši šajā aspektā, un tā risināšanai ir jābūt dienas kārtībā.
Neredzu akūtu nepieciešamību šobrīd meklēt mehānismu, kā palielināt advokātu skaitu Latvijā, un nav arī īsti pamata piesaukt 2003. gada Satversmes tiesas spriedumu. 2003. gadā tā bija pavisam cita situācija – Latvija vēl tikai gatavojās iestāties ES un likumdošanu vajadzēja sakārtot, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, jo tajā laikā darbojās no Padomju laikiem pārmantotais Kriminālprocesa kodekss un arī Advokatūras likums bija maz izmainīts. 2003.gadā Latvijā uz 2,33 milj. iedzīvotāju bija 599 praktizējoši zvērināti advokāti un 91 zvērināta advokāta palīgs, šobrīd uz 1,85 milj. iedzīvotāju ir 1352 advokāti un 123 advokātu palīgi. Šajā laikā ir izveidots valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sniegšanas mehānisms, Latvijā var praktizēt citu Eiropas Savienības valstu advokāti. Skatoties nākotnē, Padome jau ir pārskatījusi zvērinātu palīgu institūtu - gan jautājumā, cik palīgu var būt vienam zvērinātam advokātam (viena vietā rosinot, ka var būt divi), gan jautājumā par palīga statusa ilgumu (piecu gadu vietā rosinot trīs), taču minētais priekšlikums Advokatūras likuma izmaiņām jau ilgāku laiku bez virzības ir iestrēdzis Tieslietu ministrijā.
Tajā pat laikā kvalifikācijas prasības nav pārskatāmas, jo personām sniegtajai juridiskajai palīdzībai ir jābūt kvalitatīvai un juridiskās palīdzības kvalitātes jautājumam ir jābūt dienas kārtībā vienmēr. Nevaru piekrist apgalvojumam par “sadārdzināšanos”, jo tad ir jautājums – uz ko tas balstās, vai ir kādi pētījumi, kas to apstiprina? Un vai vispār var runāt par advokāta palīdzības “sadārdzināšanos”, ja sadārdzinājums ir noticis faktiski pilnīgi visos tirgus segmentos?
A.L. Padome un tās izveidotā Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija īsteno principu, ka labākais ceļš uz advokatūru ir zvērinātu advokātu palīgu institūts, kur pieredzes bagāti kolēģi apmāca jaunos kolēģus. Šobrīd nav nepieciešamības krasi palielināt advokātu skaitu, bet svarīgi nepieļaut drastisku advokātu skaita kritumu. Padome ir iesniegusi Tieslietu ministrijā grozījumus Advokatūras likumā, ar kuriem iecerēts advokatūru padarīt pievilcīgāku jaunās paaudzes acīs, samazinot minimālo laika posmu, kādu nepieciešams darboties kā zvērināta advokāta palīgam. Norādāms, ka šobrīd esošais zvērināta advokāta palīga 5 gadu darbības minimālais termiņš ir visgarākais Eiropā. Tāpat ir iecerēts samazināt zvērināta advokāta palīga patronam nepieciešamo praktizēšanas stāžu no 7 gadiem līdz 5 gadiem, atļaut patronam uzraudzīt divus nevis vienu palīgu, kā arī likvidēt mākslīgos ierobežojumus, uzsākot zvērināta advokāta palīga praktisko darbību. Jāteic, ka šo grozījumu tālākā virzība līdz šim nenotiek tik raiti, kā mēs vēlētos. Esošā situācija nekādā veidā nevar tikt salīdzināta ar 2003.gadu, kad Latvijā bija 2,33 milj. iedzīvotāji un 599 praktizējoši zvērināti advokāti, un 91 zvērināta advokāta palīgs. Šodien Latvijā ir 1,87 milj. iedzīvotāju un 1219 zvērināti advokāti (no tiem 135 ar apturētu darbību), un 124 zvērināta advokāta palīgi (no tiem 14 ar apturētu darbību). Šī brīža advokātu skaits ir atzīstams par optimālu.
LZAP priekšsēdētājam būtu jābūt plašam kompetences laukam. Vai tas, ka faktiski praktizējat kā līdz šim, netraucēs Jums kvalitatīvi veikt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja pienākumus?
A.L. Ldz šim praktizēju krimināllietās, civillietās un arī administratīvajās lietās. Mana līdzšinējai darbībai vairāk ir universāls raksturs, nevis izteikta specializācija kādā vienā šaurā tiesību jomā. Ievēlēšanas gadījumā lietu vešana tiks organizēta, iesaistot kolēģus, un tā, lai mana advokāta prakse nekādā veidā netraucētu jauno pienākumu veikšanai.
Kāda būs Jūsu rīcība attiecībā uz lietām, kuras šobrīd vedat, un klientiem, kuras pārstāvat vai jauniem klientiem? Vai, kļūstot par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, atteiksieties no visām lietām un klientiem un pilnībā nodosieties LZAP vadīšanai?
A.L.Summējot iepriekš izklāstīto, ievēlēšanas gadījumā, lietu vešana tiks organizēta, iesaistot kolēģus tā, lai advokāta prakse nekādā veidā netraucētu jauno pienākumu veikšanai.
Vai esat jau ar klientiem apspriedis to, ka plānojat kandidēt un ka, iespējams, Jums nāksies atteikties no klientu lietām?
A.L. Klienta un advokāta apspriedes saturs ietilpst advokāta konfidencialitātes pienākuma tvērumā, līdz ar to nevaru dalīties un apspriest šo informāciju.
Ja turpināsiet praktizēt kā zvērināts advokāts, vai varēsiet pilnvērtīgi apvienot priekšsēdētāja amatu ar saviem zvērināta advokāta pienākumiem? Vai nav risks par darba kvalitātes samazināšanos?
S.V. (apvieno iepriekšējos jautājumus). Man savā darbā vienmēr bijušas divas prioritātes: sniegt saviem klientiem kvalitatīvu juridisko palīdzību un cīnīties par advokatūras prestižu. Šie abi jautājumi ir nesaraujami saistīti. Advokātu Padomes loceklis esmu bijis pietiekoši ilgi un Padomes darbs man nebūt nav svešs. Es nekandidēju uz kādu tāda darbu veikšanu, kas man būtu kas pilnīgi jauns. Tas, kas ievēlēšanas gadījumā tiešām būs jauns, ir jaunas kompetences un jauna atbildība. Tieši tāpēc, ka esmu praktizējošs advokāts, nevis ierēdnis no malas, zinu, kas advokatūrai ir aktuāls un kas mazāk svarīgs, zinu kā šis mehānisms darbojas, kas uzlabojams, bet kas nebūtu aiztiekams. Ne Advokātu Padomes priekšsēdētāja, ne vietnieka amats nav tā “sauktie atbrīvotie amati”, kad advokāta prakse tiek pārtraukta. Protams, praktizēšanas apjoms tiek būtiski samazināts, bet praktizēšana netiek pārtraukta pavisam. Ja tikšu ievēlēts, neapšaubāmi, ka prakse tiks samazināta, bet ne uz klientu rēķina. Iesāktās lietas centīšos pabeigt, jaunas ņemt tikai tik daudz, lai beidzot pildīt priekšsēdētāja pienākumus, advokāta prakse nav jāsāk no nulles. Darbu ir iespējams organizēt tā, lai neciestu neviens. Man ir pietiekoši daudz dažādu sabiedrisko pienākumu un aktivitāšu, drīzāk samazināšu kādu no tām, taču neļaušu ciest ne savai korporatīvajai organizācijai, ne klientiem.
Dzīvē vienmēr ir jautājums par prioritātēm un es rēķinos ar to, ka mazāk laika paliks atpūtai un hobijiem.
Man arī līdz šim ir bijušas pietiekoši daudz sabiedriskās aktivitātes – esmu bijis Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijā, esmu Tieslietu Ministrijas Kriminālprocesa likuma patstāvīgajā darba grupā, Advokātu eksāmena komisijā, Jurista vārda konkursa rezultātu vērtētāju komisijā utt., un neviens no klientiem dēļ tā nav nekad cietis. Viss slēpjas pareizā darba organizācijā un pareizā laika sadalē.
A.L. Uzskatu, ka Padomes priekšsēdētājs tikai tad var efektīvi aizstāvēt un pārstāvēt advokatūru un “pazīt drēbi”, ja pats ikdienā ved klientu lietas, protams, ne iepriekšējā apjomā. Atrautība no reālās dzīves ir netikums, ko nereti mēdz pārmest personām, kas ieņem dažādus, arī augstus amatus.
Kādas ir Jūsu viedoklis par pašreizējo ģenerālprokuroru? Kādu atzīmi Jūs liktu viņam par viņa līdzšinējo darbu?
A.L. Šobrīd nav nepieciešams likt atzīmi vai paust manu viedokli par esošo ģenerālprokuroru J.Stukānu. Advokatūrai kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemamai sastāvdaļai ir jāsadarbojas ar jebkuru ģenerālprokuroru, kuru amatā ir iecēlusi likumīgi ievēlēta Saeima. Tieslietu padome vienā no saviem lēmumiem norādījusi, ka nav nepieciešams attīstīt “starpinstitucionālas nesaskaņas”. Miers baro, nemiers posta!
2025. gada 11. jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies trīs kandidāti – ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis. Ja jūs ievēlēs par LZAP priekšsēdētāju, par kuru kandidātu Jūs balsosiet kā viens no Tieslietu padomes locekļiem?
S.V. (apvieno atbildes). Skolu vērtēšanas sistēmas piemērošanu šajā situācijā neuzskatu par piemērotu. Lai gan prokuroru un advokātu darba mērķis ir viens – tiesiskums –mēs ikdienā atrodamies pilnīgi pretējās frontes pusēs. Nereti advokātiem ar prokuroriem atsevišķos jautājumos ir pat kardināli atšķirīga izpratne par tiesiskumu, tāpēc atturēšos no kāda sava viedokļa paušanas par Ģenerālprokurora darbu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka man ar Ģenerālprokuroru nav bijusi saskare tiesas zālē, bet tur, kur bijusi saskare par kādiem jautājumiem publiski, savu viedokli šajos jautājumos jau esmu arī publiski izteicis. Ģenerālprokurora darbu attiecīgajā periodā vislabāk var vērtēt viņa kolēģi, viņa pakļautībā bijušie un esošie prokurori. Viņi labāk zina kas un kā prokuratūrā notiek, zina Ģenerālprokurora paveikto, zina veikto pārkārtojumu efektu uz prokuratūras darbu un darba rezultātiem.
Prokuratūras likumā ir noteikta kārtība Ģenerālprokurora iecelšanai un visi kandidāti Tieslietu padomē ir vērtējami atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajai kārtībai un kritērijiem. Paust kādu viedokli iepriekš, ārpus Tieslietu Padomes sienām, nozīmē rīkoties pretēji likumā noteiktajam, kas būtu gan nekorekti, gan nekompetenti.
A.L. Līdz šim LZP priekšsēdētājs ar Padomes atbalstu ir piekopis politiku, ka priekšsēdētājs Tieslietu padomē atturas balsojumos par personālijām, t.sk., par ģenerālprokuroru. Ja jaunievēlētā Padome ieteiks priekšsēdētājam mainīt līdzšinējo politiku, tad priekšsēdētājs Tieslietu padomē varēs paust atbalstu Padomes atbalstītam kandidātam.
Šā gada 15. jūnijā beidzas arī Aigara Strupiša pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Kādas ir jūsu domas par esošo Augstākās tiesas priekšsēdētāju? Kādu atzīmi Jūs liktu viņam par viņa līdzšinējo darbu? Aigars Sturpišs ir izteicies, ka plāno kandidēt uz vēl vienu termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Tieslietu padomei būs jāuzklausa visi kandidāti un jāsniedz savs viedoklis par tiem Augstākās tiesas plēnumam. Kādu viedokli Jūs sniegtu par Aigaru Strupišu, ja Jūs ievēlētu? Vai Jūs vēlētos, lai viņš atkārtoti kļūst par Augstākās tiesas priekšsēdētāju?
S.V. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir darījis daudz, lai sakārtotu tiesu darbu, celtu tiesas prestižu un audzētu iedzīvotāju ticību tiesām un to nevar nevērtēt pozitīvi.
Tajā apstāklī, ka Aigars Strupišs ir izteicies, ka plāno kandidēt uz vēl vienu termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, nesaskatu neko pārsteidzošu. Tieslietu padomei būs jāuzklausa visi kandidāti un jāsniedz savs viedoklis par tiem Augstākās tiesas plēnumam. Ceru, ka man būs iespēja viedokli paust Tieslietu padomē, tāpēc tagad atturēšos. Izteikties šobrīd būtu nekorekti tāpat kā par Ģenerālprokurora kandidātiem.
A.L. Šobrīd nav nepieciešams likt atzīmi vai paust manu viedokli par esošo Augstākās tiesas priekšsēdētāju A. Strupišu. Advokatūrai kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemamai sastāvdaļai ir jāsadarbojas ar jebkuru Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kuru amatā ir apstiprinājusi likumīgi ievēlēta Saeima. Nedrīkst aizmirst, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienlaikus vada Tieslietu padomi, kas ir institūcija, kuras stratēģijā ietilpst aktīvi piedalīties tiesu politikas veidošanā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā jautājumos, kas tieši ietekmē tiesu sistēmas funkcionēšanu. Advokatūra arī ir ieinteresēta aktīvi piedalīties tiesu varas politikas veidošanā, nevis būt pasīva šīs politikas veidošanas vērotāja.
Jau minēju, ka līdz šim Padomes priekšsēdētājs ar Padomes atbalstu ir piekopis politiku, ka priekšsēdētājs Tieslietu padomē atturas balsojumos par personālijām, t.sk., par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Ja jaunievēlētā Padome ieteiks priekšsēdētājam mainīt līdzšinējo politiku, tad priekšsēdētājs Tieslietu padomē varēs sniegt ar kolēģiem saskaņotu viedokli.
Kā vērtējat līdzšinējās advokatūras un Augstākās tiesas, tostarp Augstākās tiesas priekšsēdētāja attiecības?
S.V. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence ir noteikta likuma Par tiesu varu 50. pantā un tā nekādā veidā neskar Advokatūras kā neatkarīgas profesionālas korporācijas darbību. Viņš kā Tieslietu Padomes priekšsēdētājs jautājumos, kas skar tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādi, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanas jautājumus var izteikt Advokatūrai viedokli minētajos jautājumos, tiktāl, ciktāl tas neaizskar šīs korporācijas pašpārvaldi un neatkarību.
A.L. Jautājums ir komplicēts un daudzšķautņains. Katram no jautājumā minētajiem “spēlētājiem” ir sava loma tiesiskas valsts justīcijas ietvaros. Pildot likumā noteiktos pienākumus, ir jāveicina starpinstitucionālais dialogs cieņpilnā un koleģiālā gaisotnē. Ja attiecībās gadās negludumi, tie ir jāizrunā un jāizlīdzina!
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir negatīvi izteicies par atsevišķām LZAP institūcijām un to darbu, kā arī sniedzis sūdzības par zvērinātu advokātu darbu. Kā Jūs vērtējat šādu rīcību? Vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu tā jārīkojas?
S.V. Advokatūra kā profesionāla korporatīva organizācija nav pakļauta Augstākajai tiesai vai tās struktūrām, taču, ņemot vērā, ka advokātu un tiesas darbs ir saistīts kopēja mērķa sasniegšanai, dialogs starp abām pusēm par un ap darbu saistītiem jautājumiem ir neizbēgams un arī vajadzīgs. Arī advokāti ir sūdzējušies par tiesnešiem un arī tiesas sistēmas institūciju darbs nereti ir radījis neapmierinātību advokātos. Mans uzskats ir, ka starp pusēm dažkārt vienkārši pietrūkst dialogs, jo viedokļi dažādos jautājumos var būt atšķirīgi, atšķirīgas var būt interpretācijas un nevajadzīgi tiek ieņemtas kādas nevajadzīgas pozas. Jautājumi ir risināmi saprātīgos dialogos.
A.L. Katrs vadītājs rūpējas par savas institūcijas interesēm. Tiesības vērsties ar iesniegumiem, sūdzībām vai priekšlikumiem citās institūcijās pieder pie starpinstitucionāla dialoga. Padome izskata ikvienas personas iesniegumus. Var nepiekrist izteiktam viedoklim, bet jārespektē viedokļa autora tiesības tādu paust, jeb izsakoties populāra izteiciena, kuru kļūdaini piedēvē Voltēram, vārdiem – “Es nepiekrītu jūsu viedoklim, taču esmu gatavs atdot dzīvību, lai jūs to varētu paust”! Turklāt “skats no malas” mēdz būt noderīgs turpmākai izaugsmei!