Pašvaldību vēlēšanas, kurās Rīga atkal balso kopā ar visām pārējām pašvaldībām, tuvojas ar jau dzirdētu attieksmju spektru no "Šlesers nāk" līdz "nav, par ko balsot". Vienlaikus tās ir pirmās pašvaldību vēlēšanas Krievijas pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā.
Vai un kā tas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti, kā arī citas prognozes SestDiena izdibināja no politologa Jāņa Ikstena, neizdibinot tikai neizdibināmo – par ko balsos viņš, un vai viņš vispār ies balsot.
Kādas būs šīs pašvaldību vēlēšanas, vai interesantas? Ar kaut ko atšķirsies no iepriekšējām?
Savā ziņā neveiksmīgi ir tas, ka vārds «vēlēšanas» mums ir daudzskaitlinieks. Jo nav jau tādas vienas pašvaldību vēlēšanas, ir 43 dažādas vēlēšanas vienā dienā ar 43 dažādiem kandidātu, partiju komplektiem, ar dažādām problēmām. Ir pašvaldības, kurās vēlēšanas izraisa lielāku interesi vai intrigu. Piemēram, Rīga vienmēr ir bijusi uzmanības centrā tāpēc, ka tā tomēr ir puse valsts ekonomikas. Tagad spēku samērs Rīgā starp latviešiem un austrumslāviem ir nosacīti puse uz pusi – tas šīm pašvaldību vēlēšanām piešķir papildu spriedzi, atšķirībā no 2013. un 2017. gada vēlēšanām, kur spēku samērs bija diezgan vienos vārtos par labu Saskaņai.
Citviet arī ir vēlēšanas, bet tās neraisa mediju un sabiedrības pastiprinātu interesi, cilvēki vienkārši iet un nobalso – cik nu viņi aiziet. Domāju, ka vēlētāju līdzdalība būs pietiekami liela problēma. 2020. un 2021. gadā balsot aizgāja knapi trešdaļa. Man ir aizdomas, ka arī šajā reizē līdzdalība būs zema. Ja par 2020. gada ārkārtas vēlēšanām Rīgā teica, ka toreiz "krievi palika mājās"…
Tad jau Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vēl nebija.
Pamatcēlonis "palikšanai mājās" tad bija nevis kovids, bet tas, ka vairāk nekā desmit gadu Rīgu bija pārvaldījusi Saskaņa. Kad tur viss, pateicoties dažādiem korupcijas skandāliem, sāka jukt un brukt, izrādījās, ka tā pārvaldīšana nemaz nebija bijusi tik sekmīga. Kurš vainīgs? Protams, Saskaņa. Viena daļa cilvēku jutās apmulsuši vai piemuļķoti, viņiem īsti nebija, par ko balsot. Domes atlaišana to sajūtu tikai stiprināja. Aplūkojot datus no vēlēšanu iecirkņiem, bija redzams, ka tajos, kuros Saskaņai vēsturiski bija bijuši labākie rezultāti, līdzdalība bija zemāka.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 30. maija - 5. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!