Tiesnesis Jansons atpazīstamību iemantoja, jo viņam tika iedalīts skatīt krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.
Disciplinārkolēģijas lēmumā skaidrots, ka pērn 10.jūnijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, Jansons pieļāvis "ex parte" sarunas. Attiecīgi tiesnesis ārpus tiesas zāles divatā ar pie administratīvās atbildības sauktās personas aizstāvi, nepieaicinot pašvaldības policijas pārstāvi, ir divas reizes sarunājies par izskatāmo lietu, kā arī norādījis uz konkrētiem iesniedzamiem pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā, kas pēc tiesneša ieskata bijuši svarīgi lietas objektīvai izlemšanai.
Tāpat tiesnesis tiesas sēdes laikā ar aizstāvi ir klusu sarunājies pie tiesas galda, tādējādi liedzot otrai pusei dzirdēt sarunu un piedalīties tajā. Turklāt tiesnesis, sākot skatīt lietu, nav pārbaudījis pie administratīvās atbildības saucamās personas un viņa aizstāvja personu apliecinošus dokumentus, nav pārbaudījis lietas dalībnieku pilnvaras, bet pēc paskaidrojumu sniegšanas nosaucis pie atbildības sauktās personas aizstāvja vārdu un uzvārdu, kas papildus varēja radīt iespaidu, ka tiesnesim aizstāvis ir personiski pazīstams un bauda īpaši labvēlīgu attieksmi, skaidrots disciplinārkolēģijas lēmumā.
Savos paskaidrojumos disciplinārkolēģijai Jansons pieļāvis, ka tiesas sēdes pārtraukumā garāmejot ir pieteicēja pārstāvim izteicis savu personisko viedokli par to, vai nebūtu lietderīgi iegūt papildu pierādījumus, ar kuru palīdzību varētu pilnīgāk noskaidrot objektīvo patiesību lietā.
Arī Tiesnešu ētikas komisija sēdē Jansons nenoliedza "ex parte" sarunas, ka koridorā, ejot garām aizstāvim, viņu uzrunājis un jautājis, ko viņš domā par to, vai lietā nevajadzētu papildu pierādījumus. Tiesnesis norādīja, ka sarunas mērķis bijis noskaidrot objektīvo patiesību lietā.
Lēmumā arī skaidrots, ka tiesnesim disciplinārsodi ir uzlikti jau iepriekš, tomēr patlaban tie jau ir dzēsti. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pērn augustā veiktajā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā ir sniegusi negatīvu atzinumu. Savukārt Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja maijā sniegtajā atsauksmē par tiesneša darbu ir norādīts, ka neveiksmīgas procesa vadīšanas dēļ ir izskanējusi tiesu kompromitējoša informācija masu saziņas līdzekļos, kas apliecina, ka tiesnesim ir nepieciešams pilnveidot procesa vadīšanas kvalitāti.
Vienlaikus norādīts, ka tiesnesis izrāda vēlmi pilnveidoties. Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja novembrī sniegtajā raksturojumā ir norādīts, ka tiesnesis neprot pareizi izmantot procesuālās normas taisnīga nolēmuma sasniegšanai, tomēr cenšas uzlabot procesa vadību, uz kritiku vai ieteikumiem reaģē pozitīvi un izprot nepieciešamību mainīties.
Ņemot vērā minēto, Tiesnešu disciplinārkolēģija nolēma Jansonam piemērot disciplinārsodu - rājienu.
Jau vēstīts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija pērn oktobrī piemēroja piezīmi Jansonam par rupju nolaidību kādas lietas izskatīšanā, liecina publiski pieejamais disciplinārkolēģijas lēmums.
Manuprāt
Sandra Briķe