Jaunais ministrs Dienai to skaidroja ar aizņemtību, strādājot pie sadaļas par koalīcijas līgumu. Viņš gan atzina, ka labklājības sadaļa viņam ir pilnībā pieņemama un nekādi kardināli jauninājumi netiek plānoti.
Viņķele Dienai norāda, ka jaunajā deklarācijā ir minēti konkrēti darāmie darbi deviņiem mēnešiem līdz Saeimas vēlēšanām. "Mēs neesam atteikušies no iepriekšējās deklarācijas prioritātēm - nevienlīdzības mazināšanas, demogrāfijas veicināšanas, sociālās drošības sistēmas ilgtspējas." Sadaļas atslēgas punkti ir pensiju indeksācijas sagatavošana līdz 2014.gada 1.oktobrim, koncepcijas izstrāde par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanu, minimālā ienākuma līmeņa noteikšana, lai izstrādātu nevienlīdzības mazināšanas pasākumus. Demogrāfijas veicināšanas sadaļā minēts konkrēts uzdevums - izveidot valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, kam jāstājas spēkā jau šā gada pirmajā pusgadā.
Kredīts mājokļa iegādei
Deklarācijā kā viens no stratēģiskajiem mērķiem ir minēts iedzīvotāju dabiskā skaita pieaugums. Demogrāfs Ilmārs Mežs Dienai jauno deklarāciju vērtē atzinīgi, norādot, ka iesāktās iniciatīvas demogrāfijas jomā noteikti ir turpināmas. "Ir labi, ka ir atbalsts kredītam mājokļa iegādei, bet tas ir domāts tikai veiksmīgām ģimenēm, kuras to var atļauties. Valdības deklarācijā es diemžēl neredzu nevienu punktu, kā tiks atbalstītas trūcīgas ģimenes, kuras uz kredītu pretendēt nevar. Noteikti ir jāturpina minimālās māmiņalgas palielināšana, un nopietni jāapsver doma par bezmaksas brīvpusdienām pamatskolā," uzskata Mežs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka nav apmierināts ar demogrāfijas sadaļu, jo šī valdība atbalstu pirmā mājokļa iegādei nepagūs īstenot. Savukārt tie darbi, kurus varētu pagūt izdarīt, deklarācijā nav minēti. Starp tiem Leiškalns minēja ģimenes valsts pabalsta indeksācijas ieviešanu, minimālo uzturlīdzekļu palielinājumu un atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšanu.
Niecīgais atalgojums
Runājot par otru valdības stratēģisko prioritāti - nevienlīdzības mazināšanu -, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai uzsvēra, ka līdzšinējās sociālās politikas galvenais mīnuss bijis pārmēru lielais uzsvars uz taupību, aizmirstot par cilvēku labklājību. "Mēs piekrītam, ka jāliek uzsvars uz nodarbinātību, bet ēnas puse ir niecīgais atalgojums, kas nerada cilvēkos motivāciju strādāt. Valdībai jādomā, kā panākt, lai cilvēks ar savu darbu var nopelnīt cienīgu atalgojumu," uzskata Baldzēns. Taču viņš atzinīgi novērtē deklarācijā ietverto apņemšanos ieviest sociālo uzņēmējdarbību, kuras mērķis būtu nevis peļņas gūšana, bet darbvietu radīšana. "Deklarācijā ir laba apņemšanās turpināt jau iesākto darbu pie minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanas, taču mūs dara bažīgus ieceres atteikties no iztikas minimuma aprēķināšanas. Tā, protams, ir jāmodernizē, taču šādam atskaites punktam ir jābūt," ir pārliecināts Baldzēns.
Valdības deklarācijā minēta nepieciešamība atsākt diskusijas par minimālās algas paaugstināšanu 2015.gadā. Tam gan nepiekrīt Leiškalns, norādot, ka tas var palielināt bezdarbu, īpaši reģionos. Skeptiska ir arī Viņķele, norādot, ka šis punkts iekļauts, pakļaujoties arodbiedrību spiedienam, taču jau tagad ir skaidrs, ka to neizdosies īstenot.
Pret pensiju politiku
Labklājības sadaļas vienīgais punkts par pensijām un pensionāriem ir normatīvās bāzes sakārtošana pensiju indeksācijai no 2014.gada 1.oktobra. Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš bilst, ka cerējis deklarācijā ieraudzīt gan pensiju griestu ieviešanu, gan pensiju aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu. Tam piekrīt Leiškalns, uzsverot nepieciešamību pārskatīt minimālās pensijas aprēķināšanas formulu. Gan Siliņš, gan Leiškalns iestājas par piemaksu pie pensijām sistēmas sakārtošanu. Savukārt Baldzēns norāda, ka būtu pārskatāma iesāktā pensijas vecuma straujā paaugstināšana, kas būtu jāveic daudz pakāpeniskāk. Arodbiedrību līderis iebilst arī pret iecerēto izdienas pensiju sistēmas reformu, kas paredz pārskatīt to saņēmēju loku.