Kā skaidro padomē, ņemot vērā Eiropas Savienības regulējumā noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves lēmumu spēkā stāšanās laiku, kas ir 12 mēneši kopš paziņojuma par lēmumu publicēšanas, pakāpeniska pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas īstenošana uzsākama šā gada decembrī, ik ceturksni veiktās pretcikliskās kapitāla rezerves pārskatīšanas ietvaros pieņemot lēmumu, ka 2024.gada decembrī stājas spēkā prasība par pretcikliskās kapitāla rezerves normu līdz 0,5% un 2025.gada jūnijā - līdz 1%.
Makrouzraudzības padomes pārstāvji atzīmē, ka Latvijas kredītiestāžu pašreizējais finanšu stāvoklis ļauj nodrošināt šo rezervju uzturēšanu pilnā apmērā, nepiesaistot papildu kapitālu.
Tas skaidrojams ar to, ka Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un tāpēc Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves. Proti, Makrouzraudzības padomes šā gada 19.jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.
Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas, norāda padomē. Vienlaikus, pēc padomes ieskatiem, nedrīkst aizmirst par riskiem, tai skaitā, ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm.
"Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties," teikts padomes ziņojumā. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.
Makrouzraudzības padomes ieskatā šajos apstākļos piemērots solis ir tā saucamās pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas ieviešana, kurai starptautiski ir augošs atbalsts un kura jau tiek īstenota reģionā - Latvijas finanšu sektoram nozīmīgajās Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.
Šī pieeja nozīmē, ka pretcikliskās kapitāla rezerves norma finanšu cikla neitrālajā fāzē, kad cikliskais sistēmiskais risks nav ne paaugstināts, ne arī būtiski zems, tiek uzturēta noteiktā bāzes līmenī, kas ir augstāks par nulli (pozitīva), nevis nulle - piemēram, līdz 1%. Patlaban Latvijā pretcikliskās kapitāla rezerves normas prasība ir noteikta līdz 0%.
Pozitīvi neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieeja ļauj pretciklisko kapitāla rezervi sākt veidot agrāk finanšu ciklā, lai nodrošinātos, ka, riskiem pēkšņi īstenojoties, banku sektorā ir pieejama kapitāla rezerve, kura krīzē palielina kredītiestāžu noturību un kuru tās var izmantot, lai turpinātu piedāvāt kredītresursus tautsaimniecībai.
Pēdējais lēmums par pretcikliskās kapitāla rezerves normu līdz 0% pieņemts 2021.gada 27.aprīlī.
Pretcikliskā kapitāla rezerve ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomikas izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā - tā kalpos kā sava veida "drošības spilvens" kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomikas apstākļos.
Rezerves norma tiek noteikta balstoties uz metodoloģiju, kas noteikta spēkā esošajās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijās, tostarp ņemot vērā attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskā kapitāla rezerves orientieri, kā arī citus mainīgos lielumus, kurus uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai.
Makrouzraudzības padome ir koleģiāls, pastāvīgs, konsultatīvs forums savstarpējai sadarbībai makrouzraudzības jomā ar mērķi veicināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Makrouzraudzības padomē puses konsultējas par kopējo finanšu sektora sistēmisko risku novērtējumu, par pasākumiem to mazināšanai, kā arī apmainās ar informāciju, vienlaikus izprotot un ņemot vērā to, ka tās ir neatkarīgas lēmumu pieņemšanā savas atbildības jomās.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā Makrouzraudzības padome no trīspusēja sadarbības foruma atbilstoši pārtapa divpusējā - Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas - sadarbības forumā.