Dalībnieki sagatavojuši plakātus, kas vēsta, "ar slimu tautu ekonomiku neizārstēsi", "zārks vai čemodāns", "veselība ir cilvēktiesības".
Pie Saeimas ieejas izvietotas sveces. Tāpat tur noliktas mediķu un pacientu organizāciju rakstītās vēstules, aicinot meklēt risinājumus finansējuma veselības aprūpei palielināšanai.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Artūrs Šilovs piketā norādīja, ka "līdz vakaram šodien nomirs 79 cilvēki. 13 no tiem nāve būtu novēršana, ja būtu kvalitatīva veselības aprūpe". Pēc tam tika ieturēts klusuma brīdis.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzsvēra, ka svarīgi domāt par to, ka tauta ir daļa no valsts, taču šobrīd cilvēki no tās brauc prom. Vienlaikus rindas pakalpojumiem kļūst garākas, aizvien smagāka situācija ir tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas hroniskās slimības.
"Mēs esam pēdējās vietās Eiropas Savienībā tajā nozīmē, cik cilvēku ir nomiruši, cik cilvēku vienkārši nespēj dzīvot normālu un veselīgu dzīvi. Ja esat vesels - jums jājūtas par to laimīgam," viņa pauda.
Notiekošo uzrauga likumsargi.
Lai arī Ministru prezidetns Krišjānis Kariņš (JV) intervija TV3 bija atzinis, ka līdz šim neviena ministrija vēl nav pieteikusies pārdalīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei, veselības ministre Līga Meņģelsone ir pārliecināta, ka līdz 26.maijam vēl ir visas iespējas finansējumu atrast.
"Var saprast, ka nav atsaucības no ministrijām, bet, protams, tajā paša laikā mums ir visas iespējas valstī. Es domāja, ka nav pamata neticēt finanšu ministram [Arvilam Ašeradenam (JV)], kurš izteicis piedāvājumu, un līdz 26.maijam mums ir visas iespējas šo naudu atrast," pārliecināta ministre.
Tikmēr Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) onkoloģe-ķīmijterapeite Sigita Hasnere aģentūrai LETA sacīja, ka situācija Latvijā ir kritiska. Šobrīd Latvijā esot tikai 22 onkologi-ķīmijterapeiti, ka var pilnībā nodrošināt visa veida ārstēšanu. Savukārt pašā slimnīcā pacienti rindā gaida 92 dienas, lai tiktu pie šiem speciālistiem, gaidīšanas rindas uz terapijas sākšanu ir viens līdz divi mēneši.
"Jaunie ārsti domā par to, ka varētu pamest darbu. Pārslodze ir neiedomājama, mēs strādājam pēc sava darba laika, lai kaut cik mazinātu šīs rindas, bet tas nav mūsu spēkos. Šinī mēnesī darbu PSKUS Onkoloģijas klīnikā pametuši divi klientu cilvēki, medmāsa atalgojuma un pārslodzes dēļ. Pašlaik mēs neredzam izeju, kā to varētu atrisināt, jo pat, ja būtu lielāks finansējums, cilvēkresursi ir ierobežoti," viņa atzina.
Problēmu netrūkst arī rehabilitācijas jomā. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra norādīja, ka šobrīd no rehabilitācijas viedokļa trūkst līdzekļu ārstēšanai, taču arī tad, kad cilvēks ir izārstēts, trūkst līdzekļu, lai veselības ieguvumus pārvērstu sociālajā ieguvumā. Viņam nav skaidrs, kurš maksās rēķinus par kopšanu, zaudētām darbspējām. Viņaprāt, veselības aprūpei ir jābūt harmoniskai.
Medicīnas iekārtu inženiere Agnese Katlapa atzina, ka pašreizējā situācijā nereti slimnīcas ārstiem nākas teikt, ka nav līdzekļu, lai viņiem nopirktu jaunas medicīnas iekārtas. Šajā gadījumā runa pat nav par medicīnas tehnoloģiju uzlabojumiem, bet par pašām primitīvākajām iekārtām, kurām nepietiek līdzekļu, viņa uzsvēra.
Aģentūra LETA novēroja, ka protestētāju pulkā bija arī bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, kas bija atnākusi kā "cilvēks, kam rūp veselības aprūpe kā cilvēka pamattiesības." Viņas vērtējumā, esošo krīzes situāciju veselības aprūpē var mainītu katru dienu, to var mainīt ar vienu Saeimas lēmumu.
"Kā minēja "Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs, metode palielināt finansējumu ir viens lēmums līdzīgi kā aizsardzībai. Mēs nediskutējam, ka jāceļ nodokļi vai jāuzliek papildu maksājums. Tā ir apziņa par drošību, un tā tas lēmums ir gatavs," viņa sacīja.
Atbalstīt mediķu un pacientu organizācijas bija atnākuši arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji. Viņi minēja, ka jau 24.aprīlī kopīgi iestājušies par cieņpilnu attieksmi un atbildību, un šodien atbalsta mediķus par to pašu. "Mūsu valsts pamats ir izglītota un veselīga tauta," pauda LIZDA pārstāve.
Kā vēstīts, vairākas Latvijas pacientu organizācijas un medicīnas darbiniekus pārstāvošās asociācijas ir nosūtījušas atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, aģentūru LETA informēja Latvijas Jauno ārstu asociācija.
Protestētāji aicina Saeimas pārstāvjus un valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% no valsts budžeta izdevumiem, kas ir papildus aptuveni 140 miljoni eiro.
Tāpat tās aicina nākamā gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm, papildus piešķirot aptuveni 310 miljonus eiro, kā arī mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.
Lai prasītu politiķu atbildību par uzņemtajām saistībām, organizācijas apliecina gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus plānotajā šodienas protesta akcijā.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka gadījumā, ja valdība viņus nesadzirdēs un ja nākamā gada budžetā faktiskā un reālā nauda veselības aprūpes budžetam būs mazāka, tad rudenī tiks rīkots plašāka mēroga streiks.
papildināta visa ziņa