LTV raidījums de facto izpētījis, ka, īstenojot šādas pārmaiņas, aptieku letēm ietu garām zāles vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā.
Pārmaiņas paredz, ka pacientiem vairs nebūtu pašiem jāiet uz aptiekām pēc zālēm un tās jāuzglabā. Tās nopirktu centralizēti, un tās būtu daļa no procedūras. Līdzīgi kā tas ir pacientiem, kuri guļ slimnīcu nodaļās.
Onkoloģijas pacientiem ārstēšanās procesā parasti jāiet cauri nepatīkamām un smagām procedūrām, tai skaitā – ķīmijterapijai. To visbiežāk veic slimnīcu dienas stacionārā – no rīta pacienti atnāk, vakarā dodas mājās.
Ķīmijterapiju iespējams veikt tikai un vienīgi ārstniecības iestādē. Tomēr procedūrai nepieciešamos kompensējamos medikamentus pacientam jāizņem pašam kādā no aptiekām. Un arī jārūpējas par to glabāšanu līdz pat terapijas beigām.
Pieredzētajā dalās žurnāliste Evija Unāma, kura izgājusi cauri šai procedūrai pirms vairākiem gadiem, un drīzumā ies vēlreiz: “Man izrakstīja receptes trim reizēm, lai man nebūtu kaudze jānēsā līdzi. Un tad tu nāc uz savu kursu ar savu tarbiņu, atdod zāles nodaļā, māsai, tad viņa samiksē, kas vajadzīgs, un iešpricē. (..) kad es ņēmu tās zāles aptiekā, tur bija rinda, un es neatceros, ka viņi būtu skaidrojuši, kā tās zāles jāuzglabā. Ja esi gana attapīgs, tad paskaties anotācijā.”
Ja pacients vēlas nopirkt zāles iespējami tuvu Onkoloģijas centram, tad viņam slimnīcas telpās ir pieejama Mēness aptieka. Tuvākā aptieka ārpus slimnīcai arī ir Mēness aptieka.
Dati liecina, ka visvairāk ķīmijterapijas zāļu (77,2%) ambulatori pārdevusi lieltirgotava Recipe plus, kuras īpašniekam pieder arī Mēness Aptiekas. Ārstniecības iestādēs tā ir visbiežāk sastopamā aptieka. Pārējo tirgotavu apjoms bijis salīdzinoši neliels. Kopumā caur zāļu kompensācijas sistēmu aptiekās gadā pārdod ķīmijterapijas zāles 2.3 miljonu eiro vērtībā.
Veselības ministrijas dati par zāļu pārdošanu ambulatori:
Lieltirgotava Tirgus daļas (ambulatori)
Recipe plus 77.2%
Tamro 7.4%
Magnum medical 6.7%
Saules aptieka 3.9%
Euroaptieka 2.6%
Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas ambulatorā un dienas stacionāra nodaļas vadītāja un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Iveta Kudaba de facto saka, ka sistēmu vajadzēja mainīt jau sen: “Ja jūs redzētu, kā tas izskatās, ka pacients iedod savu lielo maisu māsiņām, tā paņem šim kursam, pārējo maisu atdod pacientam – tas ir tāds ... laikam nav īstais veids, kā strādāt. Tas nav mans viedoklis tikai šodien, bet jau daudzu gadu garumā un patiesībā, ar augsta riska medikamentiem, ar ampulām, ar toksiskiem medikamentiem – tā ir ķīmijterapija, tie ir citostātiķi – es patiesībā nezinu pasaulē valsti, kur pacients pārvietojas ar šiem medikamentiem.”
Tam paralēli pastāv vēl viena zāļu iegādes sistēma. Slimnīcas jau šobrīd rīko iepirkumus, lai nodrošinātu ar ķīmijterapijas zālēm tos pacientus, kuri kursu saņem, guļot slimnīcā. Gadā tās ir zāles 1.7 miljonu eiro vērtībā. Arī šeit tirgus daļas līderis ir AS Recipe plus, tomēr tirgus sadalījums jau ir nedaudz vienmērīgāks.
Veselības ministrija sagatavojusi noteikumu grozījumus, lai visas ķīmijterapijai nepieciešamās zāles iegādātos centralizēti. Patlaban gadā šīm zālēm kopumā tērē aptuveni 3 819 265 miljonus eiro.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere norāda: “Ņemot vērā zāļu toksiskumu, pacients, lai arī pats nevar ievadīt un aptiekai pat nav jēgas sniegt informāciju par zāļu lietošanu, jo zāles var ievadīt tikai īpaši apmācīti speciālisti – stacionārā, dienas stacionārā, un tad izvērtējot šos apstākļus, mēs esam nolēmuši , ka vajadzētu iepirkumu sistēmu vienot.”
Aprēķināts, ka, mainot sistēmu, kopējais ieguvums gadā būtu ap pusmiljonu eiro. Daļu no ietaupījuma veidotu tas, ka nebūtu aptieku piecenojuma.
Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Antra Fogele: “Mēs esam salīdzinājuši atsevišķās pozīcijās šīs zāles, kas ir iepirktas gan slimnīcām, gan kompensācijas sistēmas ietvaros, un situācija ir dažāda. Ir reizes, kad kompensējamā sistēmā zāles ir izdevies iekļaut par, lai arī salīdzinoši nedaudz, bet zemākām cenām, un ir gadījumi, kad, acīmredzot uz apjoma rēķina, stacionāriem ir izdevies mazināt.”
Ietaupījumu cer rast arī, racionālāk izlietojot zāļu iepakojumus. Šobrīd tos medikamentus, kuras caur aptieku saņēmis viens pacients, pat, ja paliek pāri, citam izmantot nedrīkst. Vadoties no līdzšinējās pieredzes, aprēķināts, ka tā pazūd līdz pat 5 procentiem zāļu.
“Tas ir ļoti hipotētisks stāsts, tad vajadzētu konkrētu pētījumu,” raidījumam apgalvo AS Repharm padomes loceklis Dins Šmits.
Šķiet, skaļākā balss pret pārmaiņām šobrīd ir farmācijas biznesam. Ar atsevišķiem faktiem vai to interpretāciju publiskajā telpā tiek mēģināts panākt iespaidu, ka pārmaiņas nesīs tikai zaudējumus. Mēness aptieku īpašnieka pārstāvis Dins Šmits uzskata, ka nekāda ietaupījuma nebūs, ka pacientam visdraudzīgākā ir kompensējamo zāļu sistēma un ka galu galā farmaceits no aptiekas varot aiznest tās zāles līdz slimnīcai. Cik ieguldīts, lai panāktu grozījumu apturēšanu, Šmits neatklāj.
Dins Šmits saka: “mēs esam ieguldījuši manu laiku. Lielākoties. Runājot ar dažādām saistītām pusēm, lai pārliecinātu par mūsu viedokli.”
D. Šmits gan atzīmē, ka finanšu aprēķinos būtu jāiekļauj zāļu jaukšanas sistēmas iegāde. Tomēr tā ir iecere, kas iekļauta onkoloģijas jomas attīstības plānā tuvākajiem gadiem. Un šie izdevumi nav tieši saistīti ar veidu, kā tiek iegādātas ķīmijterapijas zāles.
“Tās ir tirgus intereses, un tas ir labi saprotams, bet es pārstāvu valsts intereses, un vēlos, lai pacients saņemtu labāku pakalpojumu, un, efektivizējot sistēmu, iegūsim papildu naudu medikamentu iegādei,” uzsver veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Valdībā pret pārmaiņām iebilda Vienotības pārstāvji. Dins Šmits, kurš ir Vienotības biedrs, noliedz, ka būtu to ietekmējis. Čakša cer, ka līdz gada beigām noteikumus tomēr izdosies pieņemt.
Ja to izdara, Nacionālais veselības dienests rīkotu vienotu iepirkumu. Uzvarētājs piegādātu zāles tieši uz slimnīcām – gan stacionāra, gan ambulatorajām vajadzībām.
Tā kā Latvijā ne reti redzams, kā iepirkumi mēdz nobremzēties vai pat apstāties pavisam, šis fakts pacientiem neļauj priecāties par iespējamām pārmaiņām.
Paciente Evija Unāma piebilst: “Es gribētu, lai tā būtu, tas būtu lieliski, jo man ne par ko nebūtu jādomā. Šobrīd ar tā tašiņām staigājot ar ķīmijterapijas produktiem, tas nav tas pats labākais, ko pacientam piedāvāt. Bet mani šis jautājums ļoti, ļoti uztrauc, jo onkoloģijā laiks nāk tikai par sliktu, tur vajag visu ātri, un ķīmijterapijai vajag tās vēža šūnas apturēt, ja tās izplatās organismā, un tur reizēm nedēļas ir ļoti svarīgas.”
Līdz šim slimnīcām ķīmijterapijas zāļu piegāde, izmantojot iepirkumu sistēmu, notikusi bez kavēšanās. Arī Nacionālā veselības dienesta pārstāvis uzskaita iestādes pieredzi iepirkumu rīkošanā, pērkot vakcīnas, šļirces un citas preces vairāku miljonu vērtībā. Un saka, ka iepirkumam jāierēķina laiks astoņi mēneši. “Ņemot vērā mūsu centralizēto iepirkumu pieredzi, mums līdz šim nav bijis termiņu aizkavējumu, nav bijuši piegādes pārtraukumi,” apgalvo Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs.
Cik daudz kādas zāles būs nepieciešamas – to pieteiks slimnīcas, vadoties pēc līdzšinējā patēriņa. Vienošanās tiks slēgtas ar trim pretendentiem – ja viens kaut ko nespēj piegādāt, to jādara nākamajam.
Iespējams farmācijas biznesa bažas ir balstītas nedaudz tālākā nākotnē – ja ķīmijterapijas zāles izdotos iepirkt centralizēti. Tam var sekot vēl citas medikamentu grupas. Rekomendācijas šādam virzienam devusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Un valdība augustā lika Veselības ministrijai gada laikā sagatavot priekšlikumus, kādas medikamentu grupas vēl varētu iepirkt centralizēti.