Taujāta, kā Veselības ministrijai (VM) sokas sarunās ar finanšu ministriju par nākamā gada budžetu, ministre atzīmēja, ka speciālajā veselības finansēšanas darba grupā tiek izskatīti piemēri gan Eiropā, gan pasaulē, kas Latvijai varētu būt līdzvērtīgāki un atbilstošāki.
Meņģelsones ieskatā, viena no iespējām ir ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, tomēr skaitļi rāda, ka tas uzreiz nedos ievērojamu atdevi veselības budžetā, taču pati sistēma ir jāsāk sakārtot.
"Tā ir tikai viena no izskatītajām versijām. Jautājums ir par to, cik un no kādiem vispārējiem nodokļiem veselības aprūpi finansē. Mēs runājam arī par akcīzes nodokli, piemēram, ārstēšana no alkohola valstij izmaksā ievērojamus līdzekļus. Svarīgi, lai veselības budžets būtu pietiekams, tad mēs tālāk varam raudzīties nākotnē, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju. Aprēķini un piemēri ir dažādi, patlaban vēl neviens no variantiem nav izvirzīts kā vadošais," skaidroja veselības ministre.
Meņģelsone arī pastāstīja, ka tikšanās laikā ar Valsts prezidentu pārrunāti galvenie jautājumi, kas saistīti ar veselības aprūpi. Pēc ministres paustā, Rinkēvičs bija ieinteresēts gan tajā, cik tālu VM ir ar slimnīcu stiprināšanas plānu, kāds ir budžeta veidošanas process, un cik lielā mērā var teikt, ka pacienti Latvijā ir drošībā.
"Viņam bija interese, kādas ir mūsu domas par sistēmu un situāciju kopumā. Tā bija iepazīšanās un ievadsaruna. Mēs vienojāmies, ka regulāri tiksimies, lai pārrunātu visu jautājumu virzību," sacīja veselības ministre.
Taujāta, vai tikšanās laikā tika apspriests jautājums, kā nodrošināt veselības aprūpi ar pietiekamu finansējumu, Meņģelsone atzina, ka tas bija viens no centrālajiem jautājumiem, proti, kāds ir finansējums katrā no sektoriem un kāds deficīts gadu laikā ir izveidojies.
"Nākas atzīt, ka vairākus gadus veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav indeksēti, bet inflācija iet savu gaitu, līdz ar to tas rada ievērojamas grūtības sistēmai tālāk attīstīties," skaidroja veselības ministre.