Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nesen mudināja atcerēties, ka Eiropas Komisija (EK) jau janvārī uzsāka konsultācijas ar ''darba devēju organizācijām un arodbiedrībām par taisnīgu minimālo atalgojumu ES darba ņēmējiem''. LDDK arī pauda viedokli, ka ''nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai''.
Jāatgādina, ka mūsu valstī minimālā alga ir 430 eiro mēnesī. Solījums paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro, ko Jaunā konservatīvā partija izmantoja vēlētāju balsu zvejošanai pirms 13. Saeimas vēlēšanām, ir palicis vien solījums. Līdz ar to Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām visā ES.
Šā gada sākumā par 500 eiro zemāka minimālā alga bija vēl tikai Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā, rāda statistikas biroja Eurostat dati.
Savukārt augstākā minimālā alga visā ES tradicionāli ir Luksemburgā un šā gada sākumā pārsniedza 2000 eiro. Jāņem gan vērā, ka sešās ES dalībvalstīs ar likumu nav noteikts precīzs ikmēneša minimālās algas apmērs, un šīs valstis ekonomiskajā aspektā ir ļoti dažādas – gan turīgās Ziemeļvalstis (Dānija, Zviedrija un Somija), gan ne mazāk pārtikusī Rietumeiropas valsts Austrija, gan daudzējādā ziņā unikālā Kipra, gan arī Itālija, kurai ir visai smaga finansiālo sarežģījumu nasta.
Protams, lai izvērtētu iedzīvotāju labklājību, nevajadzētu koncentrēties tikai uz minimālās algas lielumu, jo ES dalībvalstīs atšķiras cenu līmenis un nodokļu sistēma. Turklāt, protams, daudzi cilvēki nopelna vairāk par minimālo algu. Taču šobrīd svarīgākais aspekts ir ES institūciju centieni mazināt sociālekonomiskos kontrastus starp dalībvalstīm. To, ka šāda tendence pastāv, jau pagājušā gada rudenī apliecināja no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti, bet šogad savā retorikā ietvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Teorētiski Latvijai tas varētu nozīmēt to, ka no Briseles tiek dots mājiens – derētu padomāt par minimālās algas paaugstināšanu.
Lai arī pamatots ir uzņēmēju viedoklis, ka mūsu politiķi nodokļu reformai izvēlējušies nepiemērotu brīdi, jo šobrīd jācīnās ar Covid-19 krīzi, tomēr ir arī skaidrs, ka tas laikmets, kad par konkrēta uzņēmuma vai visas nozares gudru rīcību uzskatīja konkurētspējas balstīšanu uz zemām darbaspēka izmaksām, aiziet pagātnē. Vismaz ES teritorijā.