Šodienas tiesas sēdē tiesnese Dace Ābele paskaidroja, ka tiesa nevar lemt par administratīvā akta atcelšanu pilnībā, bet gan varēs vērtēt vien Rīgas domes lēmuma tiesiskumu.
Mitrofanovs tiesai piekrita un sacīja, ka ar šo tiesas sēdi LKS vēlas panākt, lai turpmāk šāda veida pasākumi netiktu aizliegti bez argumentācijas.
LKS līdzpriekšsēdētājs tiesas sēdē pauda pārliecību, ka Rīgas domes lēmums aizliegt protesta akciju veicināja dusmas un nesaprati sabiedrībā un tieši šī iemesla dēļ pie pieminekļa Pārdaugavā divas dienas pēc kārtas ir aizturētie.
"Esmu pārliecināts, ka, ja Rīgas dome ļautu mums izteikt savu viedokli organizētā pasākumā, tad nebūtu lieku emociju un cilvēki nevarētu teikti, ka viņi nav uzklausīti" secina Mitrofanovs.
Tāpat viņš uzskata, ka ar aizliegumu pašvaldība vien pasliktināja situāciju jau tā sašķeltā sabiedrībā un "rupji pārkāpa" Satversmes 15.pantu, kurā minētas tiesības uz pulcēšanās brīvību.
Mitrofanovs apgalvoja, ka atteikums no Rīgas domes vispār nav loģisks un nav uz sadarbību vērsts. "Mēs kā partija uzņemtos kontrolēt pūli un pašlaik aizturēto personu, iespējams, nemaz nebūtu," uzskata politiķis.
Rīgas domes pārstāvis Vismants Vazdiķis argumentēja, ka Rīgas domes lēmums tika balstīts uz Valsts drošības dienesta (VDD) sniegtajām rekomendācijām. VDD uzsvēra, ka laika un vietas maiņa neko nemainītu un drošības riski saglabātos.
Vazdiķis teica, ka no policijas netika saņemts atzinums par to, ka policija netiktu galā ar drošības izaicinājumiem, tomēr tika pieņemts lēmums neatļaut pasākumu.
Rīgas domes pārstāvis minēja, ka VVD atzinums tika saņemts vien 18 augustā un pašvaldībai nebija laika sarunai ar LKS par protesta laika vai vietas maiņu, tomēr pēc VDD atzinuma minētā tas arī nemazinātu pastāvošos drošības riskus.
Mitrofanovs gan pārliecināts, ka Rīgas domei bija laiks, lai saskaņotu izmaiņas ar LKS, bet tā vietā tika izdarīts citādāk - paziņots par aizliegumu rīkot protestu vien dažas stundas pirms plānotās protesta akcijas. Viņa ieskatā tas, iespējams, tika darīts ar nodomu, lai LKS nepagūtu pārsūdzēt Rīgas domes lēmumu tiesā.
Politiķis izteica gatavību rīkot arī citas protesta akcija tuvākajā laikā, piemēram, LKS plāno protesta akciju 7.septembrī plkst.19 pie Saeimas ēkas, protestējot pret grozījumiem Izglītības likumā.
Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa šodien vērtē Rīgas domes lēmumu neļaut LKS rīkot protesta akciju pret padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.
LKS līdzpriekšsēdētājs bija iesniedzis pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu pirmdienas novakarē. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa. Protesta akcija pieteikta, jo šajās dienās sākās priekšdarbi pieminekļa nojaukšanai.
Rīgas dome šo pasākumu nesaskaņoja. VDD vērtējumā, Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.
VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.
Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts un darbi jau sākti, pagaidām tā vārds netiek atklāts, lai izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.
Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.
Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.
Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.