Pirms pāris nedēļām ikgadējās starptautiskajai drošībai veltītās Rīgas konferences svaigā iespaidā jūs publicējāt trauksmainu ierakstu sēriju sociālajā tīklā X par to, ka Putins koncentrējot resursus lielam karam, šim mērķim pakārtodams ne tikai savu politiku un sociālo dzīvi, bet arī ekonomiku. Lai arī daudzi eiropieši un arī latvieši cerot, ka karš mūs neskars, mēs nevarot atļauties dzīvot pa vecam, Eiropai un arī Latvijai laiks pamosties un pāriet uz kara ekonomiku, īpaši militārās rūpniecības jomā. Kas jums liek domāt, ka Putins plāno vēl vienu karu, kas uz mums varētu attiekties vēl tiešākā mērā, nekā jau šobrīd mūs skar karš Ukrainā?
Tādas pārdomas, protams, radās arī konferences iespaidā un tajā, ka eksperti, kuri ir pat tālāk no kara zonas ģeogrāfiski, bet seko līdzi un ir labi informēti, teiksim tā, bieži mēdza maigi izteikties, vai mēs esam pietiekami gatavi un mobilizējušies.
Kas liecina par to, ka Krievija gatavojas? Laikam burtiski vakar (intervija notika 28. oktobrī – red.) tika apstiprināts jaunais Krievijas budžets, kurā aizsardzībai ir atvēlēti 6% no IKP. Salīdzinājumam – līdz šim Krievijas aizsardzības budžets bija 3,9% no IKP, bet pirms iebrukuma Ukrainā – 2,7%. Mēs zinām, ka daudzas NATO valstis knapi tuvojas apsolītajiem, mēs laika gaitā runājam par 3% sasniegšanu: 2023. gadā – 2,25%, 2024. gadā – 2,4% un 2025. gadā – jau 2,5% no IKP. Protams, Krievijas ekonomika nav maza. Neraugoties uz sankcijām un visu, tā ir pietiekoši liela, turklāt eksperti vērš uzmanību uz to, ka izmaksas, kas Krievijai jātērē, lai tā saražotu vienu tanku, un tādas pašas izmaksas Rietumu pasaulē ir dažādas. Lai gan Rietumos ražotajai militārajai tehnikai kvalitāte, protams, ir daudz augstāka, arī ar šo lēti saražoto
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!