Tādējādi banka saņēma pieprasījumus no uzņēmuma un nodrošināja attiecīgās summas "novilkšanu" no klienta konta. Maksājums notika, pamatojoties uz pieprasījumu, kurus uzņēmums iesniedza pa tiešo bankai vai sadarbojoties ar tiešā debeta infrastruktūras uzturētāju.Tomēr 2012.gada martā Eiropas Padomē apstiprināta regula nosaka, ka Latvijā gadu pēc eiro ieviešanas jānodrošina iekšzemes tiešā debeta maksājumu atbilstība Vienotās Eiropas maksājumu telpas prasībām un vienlaikus jāizbeidz cita veida tiešā debeta maksājumu izmantošana. Banku pārstāvji teic, ka arī nākotnē rēķinus uzņēmumi varēs piedāvāt maksāt klientiem divos veidos - vienojoties ar bankām par tiešu sadarbību, kad elektroniskos rēķinus uzņēmums sūtīs bankai, izmantojot tās piedāvāto infrastruktūru vai izmantojot rēķinu nosūtīšanas infrastruktūas uzturētāja pakalpojumu, kad uzturētājs saņems rēķinu informāciju no uzņēmuma un nodrošinās rēķina izveidi un informācijas nodrošināšanu bankām. Tādējādi mainīsies maksājuma iniciators - klients uzticēs bankai savā vardā sagatavot un izpildīt maksājumu rēķina apmaksai - tāpat kā parasta pārskaitījuma gadījumā.Līdz ar to internetbankās parādīsies atsevišķa e-rēķinu sadaļa, kurā parādīsies visi apmaksājamie rēķini. Pašlaik daļu izmasku par pakalpojumu sedza klients, jo par katru maksājumu banka no kona atskaitīja nelielu summu, taču turpmāk klientiem šis pakalpojums būs bezmaksas un šos izdevumus segs naudas saņēmējs - pakalpojumu sniedzējs.
Liela daļa uzņēmumu gan patlaban vēl tikai apspriežas ar bankām par iespējamiem risinājumiem, un viņiem vēl nav skaidrs, kādu risinājumu piedāvās klientiem, taču skaidrs, ka uzņēmumiem tas nozīmēs papildu izdevumus. Pašlaik arī vēl nav precīzi zināms, vai un kā sistēmas izmaiņas ietekmēs uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu klāstu.