Nauda tagad, kvalitāte vēlāk

Rīt Ministru kabinets lems par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem vidusskolās un to sasaisti ar valsts budžeta finansējumu pedagogu atalgojumam. Tāpat dienaskārtībā ir jautājums par pedagogu minimālās likmes celšanu no 680 eiro uz 710 eiro. Šādu kāpumu paredzēja jau iepriekš apstiprinātas pedagogu darba samaksas grafiks, taču, lai tam rastu naudu, valdība pieprasīja augstāku kvalitāti. 

Būtībā nauda algām tagad, bet stingras kvalitātes prasības no 2020. gada.

Nākotnē, ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas uzrādīs sliktus kvalitātes rādītājus, tā nesaņems valsts finansējumu skolotāju algām. Domstarpības IZM ar sadarbības partneriem radās, jo atšķīrās viedoklis, kā šo kvalitāti izmērīt. Tagad, pēc pēdējās tikšanās, panākts kompromiss, un, kā Dienai prognozē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), rīt abus noteikumus varēs pieņemt bez aizķeršanās.

Vienošanās paredz nedaudz pazemināt kvalitātes prasības. Līdz 2023. gadam, izvērtējot kvalitāti, tiks ņemts vērā vidējais obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nevis zemākais, kā tas bija paredzēts līdz šim. Savukārt pēc 2023. gada, kad vidusskolēni eksāmenus kārtos atbilstoši jaunajai sistēmai, piemēram, matemātikā atbilstoši šī priekšmeta apguves līmenim, spēkā būs zemākais eksāmenu indekss. Šobrīd sliktākie centralizēto eksāmenu rezultāti ir matemātikā, līdz ar to valsts pārbaudes darbs svešvalodā un latviešu valodā būtībā skolas rādītāju "pavilks uz augšu", bet pēc tam nozīme atkal būs katram obligātajam eksāmenam atsevišķi. Tāpat aprēķina formulā vērā ņems skolēnu gada atzīmes un citus kritērijus. Iznākumā no 2020. līdz 2024. gadam izglītības kvalitāte būs laba, ja skolā obligāto centralizēto eksāmenu indekss būs lielāks par 40%. No 2025. gada tam jau būs jābūt lielākam par 50%, un no 2030. gada – lielākam par 60%. Tas, pēc Šadurska teiktā, ļaus sasniegt Somijas un Igaunijas pašreizējo kvalitātes līmeni.