Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Naudas tēriņi pēc bankas ieskata

Kādas Latvijas komercbankas klients, kārtojot ikgadējās nodokļu saistības pret valsti, secināja, ka viņam bankā noteiktais vienas dienas maksimālais pārskaitījumu limits internetbankā neļauj nodokļos maksājamo summu veikt vienā maksājumā, tāpēc maksājamā summa tika sadalīta vairākās vienādās daļās un attiecīgi samaksāta nedēļas garumā. Taču banka pret to izturējusies aizdomīgi un tikai pēc mēneša to atļāvusi darīt. Būtībā cilvēks tā pa īstam nevar brīvi rīkoties ar savu naudu pēc saviem uzskatiem.

Sīka tincināšana

Dienas sarunas biedrs norāda, ka jebkurus darījumus, arī ar valsti, viņš vienmēr veic savlaicīgi un neatstāj uz pēdējo dienu, tāpēc arī nodokļu saistības izdevies izpildīt laikus un izvairīties no kļūšanas kaut vai par īslaicīgu nodokļu parādnieku, lai gan visu summu varēja samaksāt tikai nedēļas laikā. Jāpiebilst, ka par katra maksājuma uzdevuma izpildi uz Valsts kasi no banku klientiem tiek iekasēta maksājuma apkalpošanas maksa – attiecīgi šajā gadījumā šī maksa bija par katru no pieciem konkrētajiem maksājumiem, nevis par vienu, ja limits būtu augstāks.

Klients nolēmis lūgt banku palielināt maksājumu dienas limitu, vēl jo vairāk šobrīd, kad aizvien neskaidrāka kļūst situācija saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un ierobežojumiem apmeklēt banku klātienē, kas jādara, ja maksājumu internetbankā veikt nav iespējams. Sākotnēji lūgums tika izteikts internetbankā, pēc tam ar klientu sazinājies bankas darbinieks un norādījis, ka šis jautājums jākārto klātienes vizītē bankā. Tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ šobrīd tiek ievēroti strikti klātienes apmeklējumu nosacījumi, vizīte bankā bija iespējama pēc iepriekšēja pieraksta tikai pēc nedēļas.

Tomēr arī klātienes tikšanās neizvērtās tā, kā klients bija plānojis, jo viņam bija jāraksta ''motivēts iesniegums'', skaidrojot, kādēļ nepieciešams palielināt maksājumu limitu.

Pēc tam nedēļu bija pauze, bet tad telefoniski banka atkal uzdevusi jautājumus, kādu iemeslu dēļ nepieciešams palielināt limitu internetbankā. Pēc vairākām telefonsarunu sesijām internetbankas limits tika palielināts trīs nedēļas pēc klātienes vizītes bankā, tātad kopumā pēc mēneša no brīža, kad klients bija nolēmis to darīt.  

''Šis ir piemērs, kā finanšu jomas sistēma ir radījusi apstākļus, ka godīgam pilsonim jācīnās mēnesi, lai palielinātu dienā veicamo darījumu apjoma limitu. Kaut kas uzraudzības sistēmā tomēr ir izveidots absurdi, ka cilvēks var kādam kļūt aizdomīgs tikai tāpēc, ka vēlas nodrošināt iespēju vienas dienas laikā pārskaitīt valstij lielāku summu savas naudas. Nav runa par kredītu, kredītkarti vai kādām jaunām saistībām ar banku.

Tā ir mana godīgi nopelnīta nauda, un līdz šim uzskatīju, ka man ir likumiskas tiesības pašam izlemt, kad, kādiem mērķiem un cik daudz no tās tērēšu.

Šobrīd sanāk, ka banka mūsu vietā izlemj, cik katrs cilvēks labi prot rīkoties ar naudu, faktiski prezumējot, ka katrs no mums ir izšķērdīgs, un tēvišķi izsniedzot savdabīgu ''kabatas naudu'' no mūsu pašu naudas. Azartspēļu atkarīgie var vērsties ar iesniegumu, lai tiem liedz iekļūt azartspēļu zālēs, bet bankas faktiski prezumē, ka bez mūsu lūguma var uzskatīt mūs par spriest nespējīgiem, un mēnesi vērtē, vai pratīsim pareizi lietot arī lielāku summu savas naudas,'' uzsver bankas klients.  


It kā klientu drošībai

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji Dienai skaidro, ka limitu noteikšana ir risku mazinošs pasākums, lai aizsargātu klientu līdzekļus. Pašreiz spēkā esošie FKTK Informācijas sistēmu drošības normatīvie noteikumi nosaka: ''Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka maksājumu limitus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar klientu par klientu riska profilam atbilstošu maksājumu limitu katram maksājuma instrumentam. Maksātājam tiek nodrošināta iespēja koriģēt šos ierobežojumus līdz maksimālajai robežai, par kuru ir notikusi vienošanās.'' Tādus pašus nosacījumus paredz FKTK Informācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldības normatīvie noteikumi, kas 2021. gada 1. janvārī aizstās pašreizējos.

Arī aptaujāto banku pārstāvji Dienai uzsvēra, ka maksājumu limiti ir ieviesti, lai gan klients, gan banka varētu vadīt riskus, nosakot maksimālo iespējamo finansiālo zaudējumu.

''Banka, uzsākot sadarbību ar klientu un saņemot informāciju par paredzamo apgrozāmo līdzekļu apjomu, sniedz priekšlikumu, kādas autorizācijas iekārtas izvēlēties, un klients izvēlas savām vajadzībām piemērotāko. Jāatceras, ka dienas limiti iet roku rokā ar izvēlēto autorizācijas iekārtu, piemēram, kods, ko klients saņem sava telefona SMS, ir ērti izmantojams, taču šī metode nav visdrošākā, jo pastāv risks ierīcei nonākt trešo pušu rokās. Visas autorizācijas ierīces tiek grupētas četrās autorizācijas ierīču kategorijās, katrai nosakot dienas apgrozījuma limitu. Diemžēl ir gadījumi, kad no klienta tiek izkrāpti autorizācijas dati un tie nonāk pie krāpniekiem, – šajā gadījumā, ja klientam ir uzstādīti dienas limiti, klients nezaudēs vairāk par noteikto,'' Dienai norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane pauda, ka bankā ir noteikts standarta limitu apmērs, līdz kuram klienti vienpusēji var veikt izmaiņas atbilstoši saviem ikdienas finanšu paradumiem. Ja rodas nepieciešamība limitu vēl paaugstināt, jāaizpilda pieteikums internetbankā, un tas tiks individuāli izvērtēts.

''Ja nepieciešams veikt kādu apjomīgāku vienreizēju pirkumu, drošības nolūkā maksājumu limitu ieteicams palielināt tikai uz konkrēto brīdi un pēc tam nomainīt atpakaļ uz mazāku. Savukārt, ja nepieciešams limitu palielināt uz tādu, kas pārsniedz bankas pieļaujamo standartu, internetbankā jāiesniedz atsevišķs pieteikums, un tas tiks individuāli izvērtēts. Limita palielināšana var tikt atteikta, ja nav skaidrs mērķis, kāpēc klientam tas ir nepieciešams,'' uzsvēra Neimane. 

Finanšu un biznesa jomas pārstāvji Dienai gan norāda, ka šāda prakse tomēr nav raksturīga visās Eiropas valstīs, ka klienta tiesības brīvi rīkoties ar savu naudu jebkurā apjomā ierobežo banka.

''No pieredzes zinu, ka, piemēram, ne Vācijā, ne Francijā, ne Šveicē bankas jau automātiski neparedz noteikt nekādus limitus. Tā ir paša klienta brīva izvēle, ja viņš uzskata, ka šādi vēlas pastiprināt savas naudas drošību. Pieredzēts, ka šo valstu banku speciālisti sākumā pat īsti nesaprot Latvijas klienta jautājumu par to, kāds ir maksājumu limits. Atbilde parasti ir – tā ir tava nauda kontā, un tu vari dienā tērēt simt, tūkstoš vai miljonu eiro savas naudas,'' Dienai pauda uzņēmējs. 

Top komentāri

Visi grib nopelnīt
V
Bankas ir ieinteresētas, lai pēc iespējas vairāk un ilgāk nauda ir viņu pārziņā. Pa to nedēļu, ko veica maksājumus, banka klienta naudu paspēja apgrozīt n-tās reizes un labi nopelnīt. Paskatieties, kādi ir finanšu rezultāti un peļņa komercbankām!
Krējums Saldais
K
"...''No pieredzes zinu, ka, piemēram, ne Vācijā, ne Francijā, ne Šveicē bankas jau automātiski neparedz noteikt nekādus limitus. " . . . Pareizi. Tikai, šeit Latvijā, vietējos viņi vēlreiz un vēlreiz uzskatīs par lohiem, kuri ir cenzēts, cenzēts un ļoti cenzēts. Īpaši skandināvi.
mazā piezīme
m
Kad 2005 gadā ieviesa obligāto pārskaitījumu uz karti ar acīmredzamu verga piesaisti transakcijas uzraugošajai kredītiestādei, pat lēnīšiem tautiešiem vajadzēja sākt apjēgt, ka galu galā labi nebūs. 2500 gadu cilvēces pieredze rāda - tikai skaidrā nauda tavās rokās ir tava lietojamā nauda. Mans viedoklis - es mīlu aploksni!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas