Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.
Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu. Pamats - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Latvijas Universitātei jau piemērojusi finanšu korekciju 1.7 miljonu eiro apmērā, lai gan būvnieku lieta vēl nav izskatīta tiesā. Uz jau pieņemtā aģentūras lēmuma pamata finanšu korekcija tiks automātiski veikta, ja tiesa KP lēmumu neatcels.
Jautāts, kā ir iespējams izskaidrot to, ka LU Zinātņu centra ēkas būvniecības 2.kārtā ir konstatēts kartelis, lai gan tajā kā pretendents bija aicināts piedalīties tikai viens būvnieks, LU pārstāvis zvērināts advokāts Benno Butulis Dienai pauda, ka LU jau iepriekš ir sniegusi izvērstu argumentāciju, kādēļ tas nav iespējams. Proti, LU Zinātņu mājas iepirkums tika organizēts sarunu procedūras veidā bez iepriekšēja paziņojuma par iepirkumu. Šādā procedūrā, kad var piedalīties tikai viens pretendents, konkurence nav iespējama pēc būtības. Attiecīgi jebkādas sarunas, vienošanās, ja tādas ir bijušas, nekādā veidā nevarēja ietekmēt pretendentu skaitu vai citus raksturlielumus šajā iepirkumā.
LU Zinātņu māja bija Torņakalna Akadēmiskā Centra otrā kārta un būvniecību turpināja būvnieks, kas sīvā konkurencē tika izvēlēts pirmajā kārtā vēl 2013. gadā. Tas bija noteikts jau sākotnējā līgumā un to apstiprināja Iepirkumu uzraudzības birojs. Par pirmās kārtas iepirkumu pārmetumu iestādēm nav, savukārt otrās kārtas iepirkums norisinājās procedūrā, kur konkurence nav iespējama pēc būtības un tādējādi nevarēja tikt ietekmēta.
“Cik noprotams no publiski pieejamās informācijas, KP savā lēmumā min LU Zinātņu mājas iepirkumu, jo tas, iespējams, ir ticis pieminēts sarunās. KP nevērtē šīs procedūras būtību un to, vai to varēja ietekmēt kartelis un vai Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) tāpēc būtu pamats piemērot finanšu korekciju attiecībā uz projektā izmantotajiem Eiropas fondu līdzekļiem. Savukārt CFLA nekādu sīkāku analīzi neveic, atsaucoties uz KP lēmumu kā faktu, kas, tās ieskatā, esot pietiekams finanšu korekcijas veikšanai. CFLA ir pieņēmusi lēmumu par automātisku finanšu korekciju, tiklīdz stājās spēkā tiesas spriedums, ar ko atstāts spēkā KP lēmums,” norāda advokāts, piebilstot, ka iestāžu pareizā kompetenču sadalījuma meklējumos ir pazudusi pati jautājuma būtība – LU Zinātņu mājas iepirkums pats par sevi bija procedūra, kas tiesiski un ar atbildīgo iestāžu akceptu, tika rīkota kā procedūra bez konkurences. Tāpēc, objektīvi neizvērtējot jautājuma būtību, nebūtu pieļaujams radīt LU negatīvas finansiālas sekas.
B. Butulis Dienai arī apliecina, ka šajā sakarā LU pārstāvjiem bijušas tikšanās ar KP, lai izskaidrotu savu pozīciju, kādēļ šajā konkrētajā gadījumā kartelis vispār nevarēja pastāvēt. “Jā, tikšanās ir bijušas, diskusijas ir bijušas ļoti detalizētas un kvalitatīvas, tomēr bez taustāma rezultāta. Šķietamība ir tāda, ka neviena iestāde negrib uzņemties kompetenci un atbildību par situācijas risinājumu, it sevišķi, ņemot vērā faktu, ka šobrīd noris tiesas process. Tomēr, kā skaidrots iepriekš, jautājuma būtība ir tāda, ka to var atrisināt tikai iestāžu racionālas sadarbības ietvaros, novēršot konstatēto kompetences robu, saprotot un vienojoties, kura iestāde ir atbildīga par iepriekš aprakstīto faktu izvērtēšanu un secinājumu izdarīšanu. Cerēsim, ka nākotnes diskusijās, šis risinājums tiks rasts,” pauda advokāts.
Viņš arī uzsver - LU izmanto visas iespējas skaidrot un pārliecināt, tomēr šādā situācijā personai, kurai tiek radītas tik būtiskas sekas, būtu jābūt pieejamiem arī kādiem juridiskiem līdzekļiem savas pozīcijas skaidrošanai. LU nebija KP karteļa izmeklēšanas procesa dalībniece. Tāpat LU kā publiskai personai likums nedod tiesības pārsūdzēt tiesā CFLA lēmumu par piemēroto korekciju. Papildus tam, LU šobrīd nav tiesas procesa, kurā tiek vērtēts KP lēmums, dalībniece. Situācija, kāda tā ir izveidojusies, nav pareiza pēc būtības, uzskata B. Butulis.
Vienlaikus jautāts, vai KP šobrīd varētu atcelt vai grozīt savu lēmumu vismaz tādā apjomā, lai nevienam nerastos nekādu šaubu, ka LU gadījumā kartelis nav bijis, advokāts atbild apstiprinoši: “LU ieskatā – jā. Turklāt tas pēc būtības neapdraudētu arī KP pozīcijas tiesvedībā, jo KP lēmuma tvērums ir daudz plašāks. Tomēr tas nav vienīgais risinājums un nav obligāti nepieciešams, lai KP lēmums tiek tieši grozīts. Jautājums ir par to, kāda juridiskā nozīme ir piešķirama KP no lēmumā atsevišķi publicētajam iepirkumu sarakstam, kā to vērtē CFLA. Pati KP ir norādījusi tikai to, ka šie iepirkumi ir minēti sarunās, nenorādot, kādas sekas tam būtu jāpiešķir citām iestādēm.”
B. Butulis arī uzsver, ka LU turpinās aktīvi diskutēt ar atbildīgajām iestādēm, lai skaidrotu šo situāciju un nepieciešamību rast tai objektīvu risinājumu. Šobrīd izskatoties, ka formāla sarakste pie situācijas risinājuma nenovedīs, tāpēc LU, cik vien tas ir iespējams, no savas puses veicinās tādus diskusiju formātus, kur atbildīgās iestādes sanāk kopā, lai kvalitatīvi un profesionāli izdiskutētu jautājuma būtību un savstarpējo kompetenču sadalījumu.