Tieslietu padomes sēdē šodien galvenokārt diskusijas risinājās par to, ka nav pieejama un trūkst AT Krimināllietu departamenta motivācijas, kāpēc darbam departamentā tika izvēlēti divi kandidāti un kāpēc netika izvēlēta Ludmila Poļakova, Jānis Tiltiņš un Ervīns Kušķis. AT Krimināllietu departamenta vadītājs Pēteris Dzalbe klātesošajiem norādīja, ka departaments ir gatavs iesniegt viedokļu apkopojumu par katra tiesneša izvērtējumu. Viņš norādīja, ka balsojums bija slēgts.
Dzalbe papildināja, ka reformas mērķis ir nostiprināt Krimināllietu departamentu, tāpēc departamenta tiesnešu amatiem ir padomā vairāki kandidāti no akadēmiskās vides. Turklāt likumdevējs pārejas noteikumos neesot norādījis, ka uz darbu departamentā tiek pārcelti visi palātas tiesneši, bet gan paredzējis to iecelšanu veikt Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcei, pauda Dzalbe.
Departamenta vadītājs atgādināja, ka AT Krimināllietu departaments tiesnešu kopsapulcē bija izstrādājis kritērijus, pēc kuriem tiks vērtēti tiesneši, un nevienam par to iebildumu neesot bijis. Pēc Krimināllietu departamenta vadītāja domām, tika izpildītas visas likuma prasības.
Sēdes laikā izkristalizējās arī jautājums par Poļakovas, Tiltiņa un Kušķa karjerai netīkamo lēmumu pārsūdzēšanu, jo lēmumi par tiesnešu karjeru, proti, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumi, ir pārsūdzami. Tomēr konkrētajā situācijā tas nav iespējams, jo tehniski ir pieņemts lēmums par tiesnešu iecelšanu, nevis neiecelšanu departamenta tiesneša amatā. Tomēr tika atzīmēts arī fakts, ka kvalifikācijas kolēģija visiem tiesnešiem sniedza pozitīvu atzinumu.
Līdz ar to Tieslietu padome šodien nolēma aicināt AT Krimināllietu departamentu skaidrot trīs tiesnešu neiecelšanu departamenta tiesnešu amatā. Tāpat Tieslietu padome nolēma rosināt Saeimas Juridiskajai komisijai iepazīties un izvērtēt Krimināllietu departamenta motivāciju un atkārtoti izskatīt Tieslietu padomes pērn 24.novembra sēdē sagatavoto priekšlikumu "Par tiesnešu kopskaitu apgabaltiesās" un 1.decembra sēdē sagatavotos priekšlikumus par tiesnešu pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā.
Vēl padome nolēma, ka tās 2014.gada 1.decembra sēdē sagatavotie priekšlikumi par tiesnešu pārcelšanu ir motivēti atbilstoši "Kārtībai, kādā tiek sagatavots un Tieslietu padomes sēdē izskatīts priekšlikums par tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā".
Tomēr Tieslietu padomē šodien arī izskanēja viedoklis, ka tā nevarētu pieņemt atšķirīgu lēmumu no pērn 1.decembrī pieņemtā, jo Tieslietu padomes kompetencē ietilpst noteikt vienīgi to, uz kuru tiesu tiesneši tiek pārcelti.
Poļakova pēc sēdes žurnālistiem emocionāli pauda, ka viņa, kā arī Tiltiņš un Kušķis tika ievēlēti par tiesnešiem tieši AT bez termiņa ierobežojuma un bez viņu piekrišanas nevar tikt pārcelti uz citu tiesu, līdz ar to lēmums viņus pārcelt uz Rīgas apgabaltiesu ir nelikumīgs. "Šodien padome neieklausījās mūsu argumentos un rakstītajos iesniegumos," sacīja Poļakova.
Tomēr tiesnese norādīja, ka patlaban tiesneši saņem savu līdzšinējo atalgojumu.
Dzalbe savukārt skaidroja, ka tagad tiks "iets cauri visiem kritēriju punktiem" un vērtēts, kāpēc konkrētam tiesnesim katrā no kritērijiem tika piešķirts attiecīgs punktu skaits, savukārt pēc tam šie viedokļi tiks apkopoti un iesniegti rakstveidā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) pauda, ka komisijas deputāti iepriekš vēlējās dzirdēt vai redzēt plašāku motivāciju Krimināllietu departamenta lēmumam, proti, kāpēc netika aizpildītas visas pieejamās departamenta vakances. "Tomēr likumā nav teikts, ka visi palātas tiesneši pārtop par departamenta tiesnešiem - tas nav bijis likumdevējas mērķis. Taču ir jābūt skaidram mehānismam, kāpēc konkrēti kandidāti tika izvēlēti pārcelšanai uz departamentu, ir jābūt zināmai motivācijai," sacīja Bērziņš.
Deputāts pauda, ka vienu atziņu pavisam noteikti pēc šodienas var izdarīt kontekstā ar AT Civillietu tiesu palātas likvidēšanu, kas gaidāma līdz ar 2017.gada 1.janvāri, proti, ka ļoti rūpīgi būs jāizvērtē motīvi, kas kalpo par pamatu tiesnešu pārcelšanai.
LETA jau ziņoja, ka, visiem Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem atturoties, pērn decembrī tika noraidīts Tieslietu padomes sagatavotais lēmumprojekts par tiesnešu skaita apgabaltiesās palielināšanu par trīs, no kura izrietētu, ka par attiecīgo skaitu tiktu palielināts tiesnešu daudzums Rīgas apgabaltiesā. Par minēto lēmumu gan vēl būs jābalso Saeimai.
Saskaņā ar tiesu sistēmas reformu AT Krimināllietu tiesu palāta tika likvidēta 2014.gada 31.decembrī. Līdz ar to bija jārisina jautājums par piecu palātas tiesnešu iespēju strādāt par tiesnešiem nākotnē. AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs visus piecus tiesnešus virzīja uz četrām vakancēm AT Krimināllietu departamentā, savukārt departamenta kopsapulce nolēma, ka tikai divi no viņiem turpinās darbu AT kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Līdz ar to bija palicis aktuāls jautājums par pārējiem trim tiesnešiem.