Kad Latvija izvēlējās iegādāties no Lielbritānijas mazās CVR(T) kaujas izlūkošanas mašīnas, tas bija laiks pirms aptuveni desmit gadiem. Pieredze, kas vērojama tagad pasaulē, prasot jaunus līdzekļus un jaunas pieejas, kam ir vajadzīgs smagāks bruņojums.
Izvērtējot to, kādā veidā Latvija būvējot savu aizsardzības sistēmu tieši sauszemes sfērā, NBS nonākuši pie secinājuma, ka ir vajadzīga lielāka jauda. "Varbūt tā nav tieši augstāka mobilitāte, jo CVR(T) mašīnas ir ļoti mobilas, bet tieši augstāka jauda un vairāk ieliktu spēju, kas saistītas ar dažādām tehnoloģijām, kuras CVR(T) diemžēl nav," piebilda Kalniņš.
NBS komandieris norādīja, ka piecu septiņu gadu laikā ir jāpieņem lēmums par nākotnes platformu - kaujas mašīnām Sauszemes spēku apakšvienībām. Ar šīm kaujas mašīnām būtu jāapgādā visa sauszemes spēku komponente, kas ir piecas brigādes, tai skaitā Zemessardze.
"Runa ir tieši par kaujas mašīnām. Mēs šodien nerunājam par tankiem. Es gan gribētu distancēties no tiem, kas saka, ka mums Latvijā nekad nebūs tanku. Mēs jau nezinām, kāda mūsu taktiskā attīstība būs pēc pieciem gadiem. Piemēram, pirms septiņiem gadiem mēs nemaz nedomājām, ka mums būs tik dārga pretgaisa aizsardzības sistēma, par ko mēs šodien runājam," uzsvēra komandieris.
Kalniņš norādīja, ka iepriekš nav runāts par pretkuģu raķešu sistēmu iegādi, lai gan tagad NBS jau ir finiša taisnē par šo ieroču piegādi. "Tādēļ es nebūt neizslēdzu, ka pēc trīs pieciem gadiem mēs varētu runāt arī par tankiem, jo, kādā veidā attīstīsies šī operacionālā vide, kad notiek konvencionālā kara darbības, to parādīs tikai nākotne," uzsvēra Kalniņš