Šobrīd turpinās diskusijas par izmaiņām darba nespējas lapu apmaksā, katrai no pusei ieņemot savu pozīciju. Diemžēl Dienas aptaujātās ministrijas (no savas nozares skatpunkta ekonomikas, veselības un labklājības jomā) nevarēja formulēt savu redzējumu šajā jautājumā un argumentēt to ar datiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir norādījusi, ka joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā. Latvijā darba devēji 2022. gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā – 260 miljonus eiro, Lietuvā – 70 miljonus eiro.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde LTV raidījumam Rīta Panorāma šonedēļ norādīja, ka sākotnēji darba devēji vēlējās, lai arī Latvijā (darba devējiem mēģinot iedzīvināt Igaunijas modeli) pirmās trīs dienas netiktu apmaksātas, vēlāk tika piedāvāts pielaidīgāks variants ar neapmaksātu pirmo dienu un samazinātām maksām (par 15% nākamajās divās dienās un 10% no 4. līdz 8. dienai, tālāk vēl par 5%). Jautājums tiek virzīts nevis uz to, lai risinātu cēloņus, piemēram, lai pamatoti izsniegtu slimības lapas, bet gan uz darba ņēmēju rēķina. LBAS šoreiz nav gatava kompromisam.
Jāizvērtē dati
Aplūkojot pieejamos datus, redzams, ka mūsu kaimiņvalstu darba devējiem ir nelielas priekšrocības, vērtējot darbnespējas prombūtni un ar to saistītās izmaksas. Tomēr Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka atšķirība neizskatās tik būtiska, lai varētu ar pārliecību apgalvot, ka šāda situācija nozīmīgi ietekmē Latvijas konkurētspēju.
Cik liels ir slimības lapu izmaksu slogs? Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, pērn valsts slimības lapu (B) apmaksai tērēja 331 miljonu eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 14. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00