Ministre noraidoša
Politiskā līmenī ideju, ka vienreizējs – 500 eiro – pabalsts pienākas arī par katru ārpusģimenes institūcijās esošo bērnu, virza partiju apvienība Attīstībai/Par!. Tās Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva pauž, ka tas būtu tikai taisnīgs lēmums, kas nediskriminētu nevienu bērnu. Viņasprāt, šai naudai nebūtu vienkārši jānonāk kopējā iestādes budžetā, bet tā būtu mērķtiecīgi jāizlieto katra bērna aktuālajām vajadzībām. Zīdaiņu gadījumā Golubeva iesaka naudu nolikt kontā un tad, bērnam pieaugot, tērēt atbilstoši viņa vajadzībām.
Cits skatījums gan ir labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL). Viņa norāda, ka vienreizējais atbalsts par katru bērnu nav paredzēts bērnam, bet gan ģimenei Covid-19 radīto apstākļu seku mazināšanai. Tā mērķis ir uzlabot ģimenes kopējo situāciju. "Ja pabalsts tiktu maksāts par bērniem, kas atrodas ieslodzījumu vietās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, veidotos situācija, ka valsts šo atbalstu izmaksātu pati sev," uzskata ministre. "Valsts pienākums jebkuros apstākļos ir nodrošināt šiem bērniem nemainīgi kvalitatīvu aprūpi un uzraudzību atbilstoši bērnu vajadzībām. Tas nozīmē, ka Covid-19 radīto apstākļu ietekmē nevarētu veidoties situācija, ka institūcija šiem bērniem nodrošina sliktākus dzīves apstākļus vai pakalpojuma kvalitāti, kāds tas ir bijis līdz šim. Līdz ar to par šiem bērniem vienreizējs pabalsts izmaksāts netiks."
Ministres argumentu, ka minētajiem bērniem pabalstu nevajag, jo pandēmijas apstākļos viņu dzīves kvalitāte ir nemainīga un nepasliktinās, gan apgāž tas, ka vienreizējais pabalsts ģimenēm tiek izmaksāts arī tiem vecākiem, kuru ienākumi krīzes laikā nav samazinājušies, un dažiem tie pat, iespējams, ir pieauguši.
Vienlaikus ministre arī min dažādus birokrātiskus iespējamos sarežģījumus: "Ja šis atbalsts tiktu izmaksāts konkrētam bērnam, tas radītu slogu iestādēm, nodrošinot konta atvēršanu visiem bērniem un pēc tam šī konta uzturēšanu. Savukārt, ja šis pabalsts tiktu izmaksāts aprūpes institūcijas vadītājam kā bērna likumiskajam pārstāvim, būtu jānodrošina papildus kontroles mehānisms, lai pārliecinātos, ka vienreizējais atbalsts tiešām sasniedz katru bērnu. Ja izmaksātu pabalstu pašam bērnam, būtu jāizstrādā arī kritēriji, nosakot, piemēram, vai šāds atbalsts izmaksājams iestādē esošam zīdainim."
Breketes un psihoterapeiti
Cits viedoklis gan ir aprūpes institūciju vadītājiem. Piemēram, bērnunama Liepāja vadītāja Ināra Roze stāsta, ka bērniem ir ļoti daudzas vajadzības, kuras valsts nenodrošina un kuras varētu atrisināt ar šāda vienreizēja pabalsta izmaksu. Starp akūtākajām vajadzībām ir zobu breketes, jo valsts ortodonta pakalpojumus neapmaksā un bērniem tās iespējams iegādāties, tikai atrodot sponsorus. Tāpat pandēmijas laikā, kad nav klātienes mācību, ekskursiju un citu jēgpilnu kolektīvu pasākumu, daudziem bērniem ir saasinājušās psiholoģiskās problēmas. Līdz ar to ir bērni, kuriem ļoti nepieciešams psihoterapeits, kuru arī valsts neapmaksā.
Roze domā, ka nevajadzētu centralizēti noteikt, kā tieši nauda būtu izlietojama, bet tas būtu jālemj iestādes vadībai par katru bērnu individuāli. Attiecībā uz zīdaiņiem nauda varētu tikt noguldīta kontā un tērēta vēlāk atbilstoši bērna vajadzībām. Ja ir ģimenes, kas izvēlas vienreizējo pabalstu noguldīt speciāli bērnam izveidotā kontā, tad kāpēc to nevarētu darīt arī attiecībā uz bērniem, kas ir aprūpes institūcijās, retoriski vaicā Roze.
Arī Daugavpils novada Sociālā atbalsta un aprūpes centra Avots direktore Lilita Gasjaņeca teic, ka šāds vienreizējs pabalsts ļoti noderētu bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Viņa tāpat kā Roze starp akūtākajām vajadzībām min gan zobu breketes, gan psihoterapeita pakalpojumus.
Jāatgādina, ka saistībā ar attālinātajām mācībām valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) lūdza Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām steidzami apzināt situāciju ar mācību procesam nepieciešamo datortehniku un internetu valsts un pašvaldības ārpusģimenes aprūpes institūcijās. Kā Dienai norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes departamenta vecākā eksperte Rita Paršova, ir izveidota un izsūtīta aptaujas anketa visām Latvijas ārpusģimenes aprūpes institūcijām, lai noskaidrotu, vai visiem bērniem ir nodrošināta nepieciešamā datortehnika kvalitatīva attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, kā arī vai ir kādas papildu vajadzības, ko vajadzētu nodrošināt no valsts šajā ārkārtējās situācijas laikā. Informācija tiks apkopota pēc visu aptaujas anketu saņemšanas. Ja tiks konstatēts nepietiekams datortehnikas nodrošinājums mācību procesam, abas atbildīgās ministrijas meklēs risinājumus.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tā ir apzinājusi vairākas izglītības iestādes, kurās mācās bērni no ārpusģimenes aprūpes institūcijām. Aptaujātās skolas šobrīd nav saņēmušas ziņas no šo bērnu likumiskajiem pārstāvjiem, ka skolēniem būtu problēmas piedalīties attālināto mācību procesā datortehnikas trūkuma vai citu ar tehnisko nodrošinājumu saistītu problēmu dēļ.
SOS ciematu bažas
Savs stāsts par vienreizējā pabalsta (ne)piešķiršanu ir SOS bērnu ciematiem. Jāuzsver, ka tās ir nevalstisko organizāciju veidotas un uzturētas ārpusģimenes aprūpes institūcijas, kuras bērniem nodrošina ģimenisku vidi. Diemžēl arī par SOS bērnu ciematos dzīvojošajiem bērniem vienreizējais pabalsts izmaksāts netiek.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja ir nosūtījusi vēstuli premjeram, labklājības ministrei un finanšu ministram Jānim Reiram (JV), lūdzot šo netaisnību un diskrimināciju labot. Vēstulē cita starpā minēts, ka "bērniem, atrodoties bērnu aprūpes iestādēs, ir lielāks risks saslimt ar Covid-19 infekciju, viņi biežāk ir pakļauti karantīnas ierobežojumiem, izolācijai". Vēstules autori arī uzsver, ka lielākajai daļai bērnu, kas dzīvo bērnu aprūpes iestādēs, ir mācīšanās grūtības un viņiem ir grūtāk veikt pašvadītu mācīšanos, tāpēc mācību procesā viņiem nepieciešams individuāls atbalsts.