Jūsu uzņēmums nodarbojas ne tikai ar būvniecību, bet arī ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Pirms neilga laika Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse izvērsa protesta akciju pret jaunajām kadastrālajām vērtībām, kā rezultātā nozīmīgi varētu pieaugt nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kas negatīvi ietekmētu nekustamā īpašuma tirgu. Kāds ir jūsu redzējums?
Pašlaik nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti smaga situācija. Ir vairāki segmenti, par kuriem es atļautos teikt, ka tie ir uz izmiršanas robežas. Piemēram, jaunu viesnīcu un biroju celtniecība, sabremzējusies ir arī jaunu mājokļu būvniecība. Tā ka attīstītājiem situācija ir smaga. Ja stāsies spēkā jaunās kadastrālās vērtības un nemainīsies NĪN aprēķināšana un likmes, tad nodokļu slogs pieaugs dramatiski. Prognozēju, ka tādā gadījumā būs daudzi nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri vienkārši bankrotēs. Man gan cerības rada tas, ka arī valdība saprot stāvokļa nopietnību un varētu tikt pārskatītas NĪN likmes. Pats princips, ka kadastrālās vērtības ir piesaistītas tirgus vērtībām, ir pareizs. Taču tā rezultātā nevajadzētu vairākkārt pieaugt NĪN, jo tad cietīs ne tikai attīstītāji, bet arī nomnieki un pircēji.
Attīstītāji arī norāda, ka ilgtermiņa nomas līguma gadījumā, kur ir fiksēta nomas maksa, NĪN pieaugums gulsies tikai uz attīstītāju pleciem, kas ietekmēs to spēju īstenot jaunus projektus.
Tas būs individuāli katrā gadījumā atkarībā no noslēgtā līguma, bet negatīvais efekts būs ļoti plašs, piemēram, tas noteikti skars jaunos nomniekus.
Jaunākajā OECD pētījumā par mājokļu pieejamību norādīts, ka īres tirgus nīkuļo un katastrofāli trūkst piedāvājuma cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Vai jūs kā attīstītāji esat ieinteresēti būvēt īres dzīvokļus, kas nav domāti Premium segmentam?
Mēs raugāmies, vai konkrētajā nišā ir tirgus. Līdz šim redzam, ka vidējās un zemākās klases īres dzīvokļu segmentā īsti nav tirgus.
Kāpēc nav, ja pieprasījums ir milzīgs?
Tāpēc, ka nav maksātspējas. Vajadzība un spēja maksāt ir divas dažādas lietas. Tirgus ir potenciāli ļoti liels, bet, lai tas būtu interesants attīstītājiem, ir jābūt kādam valsts atbalstam. Dzīvojamā fonda atjaunošanu un jaunus mājokļus, arī īres mājokļus, nekad par tirgus cenām nevarēs atļauties cilvēki ar vidēji zemu pirktspēju. Līdz ar to talkā jānāk valstij – vai nu ar garantētiem finanšu aizdevumiem, vai kā sadarbībai ar komercbankām. Pašlaik kreditēšana ir ļoti sabremzējusies. Kamēr attīstītāji neredzēs, ka šajā segmentā ieguldījumus varēs atpelnīt un arī nopelnīt, tikmēr tirgus nīkuļos. Tas ir jautājums, kas jārisina valdības līmenī, jo tirgus pats to nenoregulēs.
Tajā pašā laikā vairāki jūsu kolēģi ir teikuši, ka viņus interesē attīstīt nosacīti lēto īres dzīvokļu segmentu, taču primāri jādomā par būvniecības izmaksu samazināšanu. Tas būtu panākams, gan attīstītājus atbrīvojot no infrastruktūras nodevas, gan pārskatot dažādas būvnormatīvu prasības (gan no valsts, gan pašvaldību puses), piemēram, par stāvu augstumu.
Es īsti neredzu, ka tādējādi būtiski var samazināt būvniecības izmaksas, jo lielāko to daļu tomēr veido darbaspēka un materiālu izmaksas. Pārskatot būvnormatīvu prasības, kaut ko var ieekonomēt, bet ne ļoti daudz. Turklāt jādomā, vai ilgtermiņā, pazeminot prasības pret dzīvokļu kvalitāti un daudzdzīvokļu māju infrastruktūru, mēs nebūsim zaudētāji. Prasības var un vajag pārskatīt, bet saprātīgi, to nedarot uz vides kvalitātes rēķina.
Runājot par finansējuma pieejamību, kā jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas ieceri pie finanšu attīstības institūcijas Altum veidot īpašu fondu, kur attīstītāji par zemām likmēm varētu saņemt ilgtermiņa aizdevumu ar nosacījumu, ka tiek būvēti nosacīti lēti mājokļi?
Tas noteikti ir solis pareizajā virzienā. Jāatzīmē, ka svarīgs gan būs izpildījums – finansējuma apjoms, līdzfinansējums, procentu likme un tā tālāk
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!