Otrdien tika atklāta grāmata Patentu valde un izgudrotājdarbība Latvijā 1918–1940. Apjomīgajā sējumā apkopti Latvijas valstī reģistrētie izgudrojumi, kā arī sniegts pārskats par tā laika zinātnieku darbību.
Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis skaidroja, ka darbs pie grāmatas sākts, lai konstatētu, pie kā tad tajos laikos ir strādājuši mūsu izgudrotāji. Patīkams pārsteigums bijis, ka jomas esot bijušas visdažādākās – amatniecība, lauksaimniecība, kuģu būve, aviācija, mašīnbūve, sildiekārtas. Izgudrojumu spektrs sniedzas no vienkāršiem izgudrojumiem ar praktisku nozīmi līdz tehniskiem risinājumiem mašīnbūvē, elektrotehnikā, zemkopībā un aviācijā. Latvijā izgudrotājiem divu desmitgažu laikā tika piešķirti 2944 patenti. Pieteicēju vidū sastopami gan vietējie inženieri, amatnieki un lauksaimnieki, gan izgudrotāji no Eiropas, Austrālijas, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas. Saņemti pieteikumi no uzņēmumiem un ražotājiem, kuru vārdi joprojām ir plaši pazīstami – Siemens & Halske, Knorr- Bremse, Fichtel & Sachs.
Interesants secinājums grāmatas sastādītājiem bija, ka pirmais patenta pieteikums ir nācis no latvieša ar vārdu Jānis Prāts.
Kungs ar izgudrotāja statusam atbilstošo uzvārdu bija izdomājis jaunu linu galviņu sukāšanas mašīnu.
Savukārt pirmo patentu pasteidzās iegūt latvietis, kurš bija izgudrojis pārvietojamo krāsni ar vadāmu silto gaisa plūsmu. Interesanti komercializācijas panākumi bija saistīti ar šūšanas nozari - viens latvietis ir Singer fabrikai pārdevis savu izgudrojumu un nopelnījis 10 000 latus.
Laganovskis norādīja, ka patenti būs pieejami arī digitālā formā Patentu valdes mājas lapā.
Uz pasākumu aicināti bija arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes rektori, kuri skaidroja, ka mūsdienās bieži vien ar reģistrāciju nepietiek, lai aizsargātu idejas. Bieži vien esot vērts iesniegt patentu jau kopā ar kādu uzņēmumu, kas tad šo ideju varētu gan izmantot, gan veiksmīgāk aizsargāt, bet bieži vien ārzemju uzņēmumi cenšas idejas iegūt, par tām nemaksājot.
Savukārt labi zināmais profesors Andris Ambainis uzsvēra, ka katrā Latvijas vēstures posmā ir bijuši zinātnieki un atklājumi, ar kuriem mēs varam lepoties.
Viņš skaidroja, ka mūsdienās viens no aktuālajiem virzieniem ir kvantu tehnoloģijas un arī mākslīgā intelekta izpēte. Pēc Ambaiņa domām abās šajās jomās Latvijas zinātnieki ļoti aktīvi darbojas.
"Šobrīd tiek strādāts, lai dators spētu pārvaldīt lielu informācijas apjomu un atpazītu cilvēku valodu," skaidroja pētnieks, norādot, ka pasaulēs saražotais informācijas apjoms ir milzīgs, bet tās ir tik daudz, ka var apjukt, tāpēc ir jautājums, kā izmantot māšinmāčīšanos un mākslīgo intelektu, lai varētu izsekot, kas ir galvenais, un sagatavot kopsavilkumu.
Saistībā ar grāmatas publicēšanu Galerijā Centrs ir izvietota arī izstāde ar izgudrojumu shēmām un attēliem, kas reģistrēti Latvijā no 1918. gada līdz 1940. gadam. Sadarbojoties Patentu valdei un Latvijas Nacionālajam arhīvam, tika apzināti un digitalizēti Latvijas izgudrotāju patentu pieteikumi no pirmā pieteikuma pēc valsts neatkarības iegūšanas līdz 1940. gadam. Izgudrojumu spektrs sniedzas no vienkāršiem atradumiem ar praktisku nozīmi līdz tehniskiem risinājumiem mašīnbūvē, elektrotehnikā, zemkopībā un aviācijā. Latvijas izgudrotājiem divu desmitgažu laikā tika piešķirti 2944 patenti. Attēlu izstādei izraudzīti tādi izgudrojumi kā, piemēram, Valtera Capa izgudrojums Fotogrāfisks aparāts, Johana Johansona Vēja turbīna, Edgara Georga Everta Glābšanas laiva zemūdenēm, Aleksanda Zariņa Lidaparāts-ornitopters un vairāki citi.
"Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā Latvija piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību un tirdzniecības uzplaukumu, ātri sasniedzot augstu labklājības līmeni. To sekmēja inovācijas, sākot no pirmā Latvijas patenta pieteicēja Jāņa Prāta izgudrojuma Linu galviņu atdalīšanas veids no stiebriem un tam nolūkam konstruētā mašīna, beidzot ar leģendārā izgudrotāja Valtera Capa patentu par pasaulē tobrīd mazāko fotokameru Minox, kas saglabāja savu aktualitāti vēl vairākus gadu desmitus pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas. Darbojoties rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmai, Latvijas izgudrotāju vārdi izskanēja plaši teju visā pasaulē," norādot uz Latvijas intelektuālās un uzņēmējdarbības jaudas apliecinājumiem, atzīmē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.