No skatuves uz direktora kabinetu

Žagars uzvarēja 13 kandidātu konkurencē, no tiem uz otro kārtu izvirzīja septiņus, viņu vērtēšanai piesaistot personāla atlases speciālisti kā konsultanti. Katrs no pretendentiem otrajā kārtā ticis apmēram stundu intervēts, pārrunājot iecerēto darbības stratēģiju. Žūrijā strādājusī VSIA Jaunais Rīgas teātris valdes locekle Gundega Palma atzinusi, ka ir bijis svarīgi, vai pretendentam ir savs redzējums, lai darbs direktora amatā "nebūtu karjeras mācību laukums". Vilsone Dienai norādīja, ka pēdējā laika tendence par teātru direktoriem izraudzīties aktierus (Dana Bjorka M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Jānis Vimba Nacionālajā teātrī) vai operas gadījumā solistu (Egils Siliņš) ir sakritība, nevis mērķtiecīga taktika. 

Žagars nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvis, pildot Vidzemes koncertzāles direktora, Cēsu Mākslas festivāla direktora, arī Cēsu domes deputāta amata pienākumus. Žagars ir Dailes teātra aktieris jau 25 gadus, ir slēpošanas bāzes Žagarkalns īpašnieks. Stājoties jaunajā amatā, Žagars turpinās spēlēt kā aktieris trijās Lielās zāles izrādēs, kurās viņam ir galvenā loma, – Lauva ziemā, Salemas raganas un Art – un darīs to tik ilgi, kamēr izrādes ir repertuārā. Deputāta pienākumus Cēsu novada domē viņš veiks līdz sasaukuma beigām, bet līdz sezonas beigām konsultanta statusā strādās arī Vidzemes koncertzālē Cēsīs, kur pēdējos trīs gadus bijis direktors uz pusslodzi. Turpināsies arī Cēsu Mākslas festivāls, šovasar vēl Žagara vadībā, taču festivāla rīkotāji esot ļoti spēcīga komanda, kas iesākto varēs turpināt. 

Jau iepriekš izskanējis, ka viņš aicinājis savā komandā režisoru Viesturu Kairišu, taču preses konferencē Žagars precizēja, ka amata nosaukums būs nevis mākslinieciskais vadītājs, bet gan radošais direktors, tādējādi akcentējot būtisku niansi. "Ir vienošanās, ka abi esam horizontāli atbildīgi gan par finanšu situāciju, gan mākslinieciskajiem procesiem," norādīja Žagars. Kairišs aģentūrai LETA izteicies: "Mūsu mērķis ir panākt, ka jaunā sezona būs simboliska atjaunošanās sezona, akcentējot Smiļģa vēsturisko mantojumu. Tas noteikti būs ļoti manāms."

Iepriekš Žagars bija izteicis priekšlikumu Dailes teātra Lielo zāli pielāgot akustiskās koncertzāles vajadzībām ar noteikumu, ka teātrim uzbūvē citu zāli. "Šī ideja bija aktuāla tikai un vienīgi tajā laika periodā, kad AB dambja projekts [koncertzālei] sāka buksēt," norādīja Žagars. Pēc viņa rīcībā esošām ziņām, kultūras ministrs esot atradis "iespēju atdzīvināt publiskās un privātās partnerības projektu", tāpēc nepieciešamība pēc terminētas telpu pielāgošanas atkritīs. Tomēr tas nenozīmē, ka visas problēmas ir izsmeltas, jo teātra Lielā zāle joprojām esot par lielu mūsdienīgam dramatiskajam teātrim. Žagars pamatoja to ar skatītāju nevēlēšanos sēdēt tālajās vietās, jo izpirktas tiek dārgās biļetes un samērā neērtās papildvietas, kas ir tuvāk skatuvei. Viņš cer, ka izdosies atrast risinājumu ar mobilas starpsienas ierīkošanu. 

Kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem Žagars nosauca arī ikdienas repertuāra izrāžu kvalitātes uzraudzību, regulāri aicinot režisorus uz atkārtotiem mēģinājumiem. Repertuārā Žagars labprāt redzētu vairāk iestudējumu, kas rezonē ar sabiedrībā notiekošo.