Noraida ierosinājumus palielināt šogad indeksējamo pensiju slieksni; izņēmums - represēto pensijas

Komisijas sēdē atbalstu neguva Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) ierosinājums šogad indeksējamo slieksni tomēr paaugstināt līdz 250 latiem, savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības piedāvājums pārskatīt represēto pensijas neatkarīgi no to apmēra tika atbalstīts. Balsojumā to atbalstīja opozīcijas deputāti, kā arī parlamentārietis Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).Sabiedriskajām organizācijām gan nav priekšlikumu iesniegšanas tiesību, tomēr deputāti lūdza balsot par šiem priekšlikumiem, un tas arī tika izdarīts. Par Politiski represēto apvienības priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimai.Pēc Labklājības ministrijas (LM) sniegtās informācijas, šogad maijā represēto personu pensijas saņēma 16 517 cilvēki, un to vidējais apmērs bija 243,97 lati. LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) savukārt norādīja, ka šogad paredzēta "ārkārtas indeksācija" mazajām pensijām un nebūtu atbalstāma iecere noteikt kādai pensionāru grupai īpašus nosacījumus.LM pārstāvji arī informēja deputātus, ka šogad būs nepieciešami papildu 10,4 miljoni latu, lai indeksētu pensijas līdz 200 latiem, savukārt LPF priekšlikuma īstenošana - indeksācija pensijām līdz 250 latiem - prasītu 11,9 miljonus latu.LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš nepieciešamību indeksēt pensijas līdz 250 latiem pamatoja ar to, ka daudzi pensionāri saņem tieši šāda apmēra pensijas, turklāt no tām tiek maksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Viņš klāstīja, ka LPF saņemti daudzi cilvēku zvani, kuri ir "nopietni sašutuši", ka viņu pensijas netiks indeksētas.Vēl viens priekšlikums, par kuru gan deputāti nebalsoja un kuru Saeima nevērtēs, jo to iesniedza projekta Senior, piedalies! pārstāvji, paredzēja indeksēt pensijas līdz 200 latiem, tomēr piemērot mazākām pensijām lielākus koeficientus.Komisijas deputātu vairākuma atbalstu šodien neguva arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikums šogad indeksēt visas pensijas. ZZS priekšlikumos grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" piedāvāja šogad 1.septembrī indeksēt pensijas līdz 200 latiem, piemērojot koeficientu 1,07 jeb palielināt tās par 7%, pensijas no 200 līdz 300 latiem - ar koeficientu 1,06, pensijas no 300 līdz 500 latiem - ar koeficientu 1,04, pensijas no 500 līdz 700 latiem - ar koeficientu 1,03, pensijas no 700 līdz 900 latiem - ar koeficientu 1,02. Savukārt pensijas virs 900 latiem mēnesī tiek rosināts indeksēt ar koeficientu 1,01 jeb par 1%. Šis priekšlikums komisijā tika noraidīts.Tāpat netika atbalstīts ierosinājumus šogad indeksēt pensijas līdz 200 latiem ar koeficientu 1,04, bet pensijas no 200 līdz 250 latiem - ar koeficientu 1,025. Tikmēr invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas līdz 100 latiem deputāti piedāvā palielināt par 7%.Komisija šodien pirms galīgā lasījumā atbalstīja grozījumu likumā "Par valsts pensijām" un saistītajos likumprojektos. Par grozījumiem un iesniegtajiem priekšlikumiem vēl būs jālemj parlamenta sēdē, kas paredzēta 9.jūlijā.Kā ziņots, Saeimas 20.jūnija sēde konceptuāli atbalstīja ieceri šogad septembrī ar indeksu 1,04 indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Plānots, ka Saeima galīgajā lasījumā par šīm likuma izmaiņām lems 9.jūnija sēdē.Deputātu konceptuāli atbalstītas likumu izmaiņas paredz indeksēt pensijas līdz 200 latiem, palielinot tās par 4%. Paredzēts, ka indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Pensiju indeksācijas rezultātā pensiju pieaugums skars 84,7% no pensiju saņēmējiem.Vecuma pensijas iedzīvotājiem, kuriem tās nepārsniedz 200 latu, pieaugs par vidēji 5,58 latiem, izdienas pensijas - par 3,43 latiem, invaliditātes pensijas - par 3,79 latiem, bet atlīdzība par apgādnieka zaudējumu - par 3,79 latiem. Indeksācija šā gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā - 30,1 miljonu latu.Kā ziņots, Saeimā 10.aprīlī iesniegti 106 004 iedzīvotāju paraksti, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra.