Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), nepieciešams vairākas Eiropas Savienības direktīvas prasības iekļaut nacionālajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu aizsardzību pret piesārņojumu ar jonizējošo starojumu, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī.
Pašlaik normatīvajos aktos šādas prasības nav noteiktas, līdz ar to pastāv risks šādu teritoriju apsaimniekošanai un attīrīšanai.
Ņemot vērā, ka piesārņotajās teritorijās ir jāveic sanācijas pasākumi, bet teritorijas piesārņojums var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, esot vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību.
Noteikumi paredz, ka lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.
Lai nodrošinātu pastiprinātu iedzīvotāju un teritorijas aizsardzību, būs iespēja noteikt standartlīmeni, kas mazāks par 1 mikrozīvertu gadā attiecībā uz apstarošanu, kas ir saistīta ar konkrētu starojuma avotu vai apstarošanas ceļu.
Ja konkrētajā situācijā ir iespēja noteikt lielāku aizsardzību pret radioaktīvo piesārņojumu, varēs noteikt mazāku standartlīmeni par 1 mikrozīvertu gadā, tādējādi nodrošinot, ka stratēģijas īstenotājs veic attiecīgos pasākumus, lai teritorija ir ar mazāku piesārņojumu.
Kā skaido VARAM, lai noskaidrotu, vai radioaktīvais piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, kā arī izvērtētu, kādus sanācijas pasākumus nepieciešams izvēlēties radioaktivitātes ietekmes samazināšanai, ir nepieciešams veikt izpētes pasākumus. Izpētes rezultātā var tik noteikts radioaktīvā piesārņojuma līmenis un potenciālās ietekmes, kas savukārt ļauj precīzāk izvērtēt nepieciešamos sanācijas pasākumus.
Noteikumi paredz, ka informāciju par sanācijas pasākumiem, tās mērķus, metodes, paredzēto monitoringu pēc sanācijas darbu pabeigšanas, iekļauj radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā.
Var būt situācijas, kad radioaktīvi piesārņotā teritorijā tiek konstatēts arī cita veida piesārņojums, tāpēc, lai mazinātu administratīvo slogu, tiek paredzēts, ka radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldība stratēģijas sanācijas pasākumus var iekļauj piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sanācijas programmā, tādējādi nodrošinot, ka nav vajadzība izstrādāt divus dokumentus attiecība uz sanācijas pasākumu īstenošanu.
Lai gan ir apzināts, ka Latvijā nav tādu esošo apstarošanas situāciju, kas varētu radīt apdraudējumu no radiācijas drošības viedokļa, pastāv iespēja, ka šādas apstarošanas situācijas var tikt konstatētas vai atklātas nākotnē, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt šādu situāciju pienācīgu pārvaldību.
Piemēram, esoša apstarošanas situācija, kurai nepieciešams nodrošināt pienācīgu pārvaldību, var rasties nākotnē pēc nelaimes gadījuma vai radiācijas avārijas Latvijā vai citā valstī, vai gadījumā, ja Latvijā tiek atklāta iepriekš nezināma esoša apstarošanas situācija.
Ir jānodrošina, ka esošās apstarošanas situācijas pārvaldībā izvēlētie aizsardzības pasākumi ir samērīgi ar riskiem un efektivitāti, norāda VARAM.
Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu izvērtēšanas noteikumos tiek precizētas prasības attiecībā uz darba vadītāja, radiācijas drošības eksperta un medicīnas fizikas eksperta pienākumiem.
No noteikumiem svītrota norma, ka radiācijas drošības eksperts nepieciešams katrā ārstniecības iestādē, kurā darbības ar jonizējošā starojuma avotiem pastāvīgi veic vairāk nekā pieci nodarbinātie. Norma tiek svītrota, jo ārstniecības iestādēs medicīnas aparatūra esot attiecīgā drošuma līmenī.