Taču šis gadījums liek jautāt, cik efektīva ir sodu sistēma, ja brīvības atņemšanu izcietušais pedofils pēc atgriešanās sabiedrībā atkal piekopj netiklas darbības ar nepilngadīgajiem.
Pēc pieejamās informācijas, 1969. gadā dzimušais rēzeknietis, kurš strādāja par taksistu Rīgā, ar nepilngadīgiem zēniem iepazinās ar starpnieka - 19 gadu veca jaunieša - palīdzību. Starpnieka uzdevums bijis sameklēt vairākus zēnus, kurus vīrietis varētu seksuāli izmantot. Zēni tika pievilināti ar iespēju izklaidēties: viņiem tika solīta jautra ballīte viesnīcā, tika piedāvāts arī alkohols, bet naktī, kad zēni jau bija iereibuši, ieradās taksists, kurš viņus seksuāli izmantoja - iesaistīja grupveida seksā. Vēl nepārbaudīta policijas informācija liecina, ka abu vīriešu upuru skaits varētu būt arī lielāks.
Pušņakovs pirmajā reizē notiesāts pēc salīdzinoši maigākās Krimināllikuma 162. panta 1. daļas par netiklu darbību izdarīšanu ar nepilngadīgo pret viņa gribu. Notiesāts uz diviem gadiem un sodu izcietis pilnībā. Toreiz lietā figurēja divi cietušie, lai gan neoficiāli tika minēts daudz lielāks potenciālo upuru skaits.
Ja cilvēks izcieš pilnu soda termiņu un spriedumā nav norādīta probācijas uzraudzība, tad viņš nenonāk Valsts probācijas dienesta redzeslokā, Dienai skaidro dienesta vadītāja p. i. Ilona Linde. Tiesa, ar laiku situācija var mainīties, jo ir plānots īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu, apmācot darbiniekus un ieviešot bīstamo noziedznieku uzraudzības sistēmu pēc brīvības atņemšanas beigām. Tāpat paredzēts veidot visaptverošu pieeju atbalsta un kontroles nodrošināšanai personām, kuras atbrīvo no cietuma. Taču šim projektam līdzekļi būs pieejami tikai no 2017. gada. Tāpat attiecībā uz dzimumnoziegumus pastrādājušām personām var izmantot riska un vajadzību novērtēšanas instrumentus, kuru lietošanā jau 2010. gadā tika apmācīti 62 darbinieki. Tajā pašā gadā 15 Probācijas dienesta darbinieki apmācīti izmantot specializēto uzvedības korekcijas programmu. probācijas dienesta mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka darbs pie projektiem, kas saistās ar dzimumnoziedznieku uzraudzību, turpinājās arī pagājušajā gadā un turpinās šogad.
Vēl nākotnē plānots visos dzimumnoziegumu gadījumos īstenot sadarbību starp Valsts policiju, brīvības atņemšanas vietu, probācijas dienestu un Sociālo dienestu, kurā katru gadījumu izskatītu individuāli. Šādas sadarbības gadījumā dienesti vienoti varētu lemt, kā cilvēkam palīdzēt un kā viņu arī uzraudzīt, jo būtu izslēgta iespēja, ka katrai institūcijai viņš stāsta kaut ko citu, norāda Linde.
Visu Ata Rozentāla rakstu Nosēdēja divus gadus un atgriezās pie noziegumiem lasiet trešdienas, 10.jūnija, laikrakstā Diena!