LIZDA atgādina, ka vēsturiski (līdz 2016. gada 1. septembrim) pirmsskolas pedagogiem slodze bija šāda: 30 darba stundas un četras apmaksātas stundas nodarbību sagatavošanai, kamēr pārējiem pedagogiem – 21 stunda. Patlaban proporcija ir: 40 stundas nedēļā, no tām četras – sagatavošanās nodarbībām, bet skolā tās ir 30 stundas. Tā kā zemākā algas likme visiem ir 790 eiro, iznāk, ka par stundu pirmsskolā strādājošais saņem 4,94 eiro, skolā – 6,59 eiro. Starpība veidojas 1,65 eiro (33%). Sadalot šo summu uz "galviņām", izrādās, ka par viena bērna izglītošanu stundā tiek maksāti 25 centi. Turklāt jāņem vērā, ka iespējas strādāt pilnu slodzi darba specifikas dēļ ir tikai pusē pašvaldību.
Ir vietvaras, kas pedagogiem par likmi maksā vairāk, taču lielākā daļa (93 pašvaldības) pieturas pie zemākās iespējamās. Viena no pašvaldībām, kura ir dāsnāka pret saviem pedagogiem, ir Jelgava. Tur par likmi šogad noteikti 860 eiro, bet no nākamā gada – 900 eiro. Neraugoties uz to, vakanču skaits pirmsskolā nesarūk. "Šobrīd būvējam jaunu bērnudārzu ar 160 vietām, taču lielākās bažas ir – kas tajā strādās?" lielu optimismu nepauž Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāve Gunta Auza. Lai nodrošinātu algu kāpumu pirmsskolā, Jelgavas pašvaldība atteikusies no ieceres attīstīt izglītības vidi un infrastruktūru tādos apmēros, kā tas darīts līdz šim. Patlaban pilsētas galvenās prioritātes izglītībā ir algas, cilvēku labsajūta un informācijas tehnoloģijas. Vaicāta, kādai, viņasprāt, vajadzētu būt objektīvajai summai par likmi, Auza norāda, ka ap 1000 eiro.
Vanaga kā labo piemēru min kaimiņu pieredzi: kamēr Latvijā par likmi tiek maksāti 790 eiro (auklītei/skolotāja palīgam 430–790 eiro), Lietuvā pirmsskolas pedagogs par 36 stundu slodzi saņem no 1216 līdz 1709 eiro, Igaunijā par 35 stundu slodzi – no 920 līdz 2700 (tiek ņemts vērā darba stāžs). LIZDA aprēķini liecina: ja no valsts budžeta tiktu nodrošināta arī bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā iesaistīto pedagogu darba samaksa, atbilstoši šobrīd spēkā esošajai atalgojuma aprēķināšanas kārtībai nākamajā mācību gadā būtu nepieciešami 54,8 miljoni eiro, 2022./2023. mācību gadā – 59,4 miljoni eiro. Lai vienādotu vienas stundas izmaksu, papildus būtu vajadzīgi aptuveni 14,7 miljoni eiro mācību gadā.
Patlaban pie darba ķērusies pedagogu darba samaksas pilnveides grupa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vadītāja Līga Buceniece. Jau tuvākajā darba grupas sanāksmē, kas notiks 10. decembrī, IZM nāks klajā ar aprēķiniem, kas veidoti, balstoties uz nozarē strādājošo priekšlikumiem, un modelēs iespējamo slodzi. Pilna informācija gan varētu būt gatava aprīlī. Tad arī varētu būt skaidrs, kāda turpmāk būs slodze pirmsskolā – 40, 36 vai 30 stundas nedēļā. Tiks noteikta arī minimālā samaksa par gatavošanos nodarbībām un papildu pienākumiem, kas nav saistīti ar kontaktstundām. Par to, no kādiem avotiem un kādā apmērā tiks finansētas pirmsskolas pedagogu algas, gan vēl nav skaidrs. "Tas tiešām ir izšķiršanās jautājums, kas tad maksā algu – pašvaldība vai valsts. Ja tā ir valsts, tad šobrīd var runāt tikai par pakāpenisku pāreju, jo tik lielas summas valdībai nav pieejamas. Bet pirmais solis varētu tikt sperts ar nākamo gadu – pakāpeniski izlīdzinot slodzi, piemēram, nosakot 36 stundas nedēļā visiem pedagogiem," teica Buceniece.