Tā ir ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība, un ar to inficējas arī mājputni. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.
21 Eiropas valstī gripa konstatēta savvaļas putniem, bet 17 valstīs mājputniem, tādēļ var kļūt arī nopietns drauds putnkopības nozarei Latvijā. PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka Dienai stāsta, ka citās valstīs slimība sākusi uzliesmot jau kopš pagājušā gada oktobra.
Jārīkojas piesardzīgi
''Zinot, ka savvaļas putnos cirkulē šis vīruss, jādara viss iespējamais, lai netiktu skartas mājputnu novietnes. Citādi neizbēgami būs jārīkojas drastiski un līdzīgi kā Āfrikas cūku mēra gadījumos – jāiznīcina gan mazi, gan lieli putnu ganāmpulki vairāku kilometru rādiusā. Tas nozīmē, ka uz laiku apstājas saimnieciskā darbība,'' atgādina Volka. Sliktākajā gadījumā produkcijas tirdzniecības aizliegums var attiekties uz visu valsti, ne tikai skarto teritoriju.
No janvāra sākuma Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta (BIOR) laboratorijā jau izmeklēti 20 savvaļas putni, un sešos gadījumos apstiprinājusies putnu gripa. Februārī vēl 20 tiek izmeklēti. Pārsvarā mirušie gulbji atrasti jūras krastā, bet par dažiem gadījumiem ziņots no Rīgas un Liepājas, kur tie atrasti pie Liepājas ezera. Dienesta pārstāvji reaģē uz katru uzticības tālruņa 67027402 zvanu un lūdz norādīt precīzas norādes, kā arī novērot, vai mirušo putnu nav apēduši dzīvnieki, lai inspektori velti nedotos uz tālākām vietām.
PVD atkārtoti aicina Latvijas mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs. Zemkopības ministrija plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām.
Līdzīga cilvēku gripai
Slimības pazīmes ir pat līdzīgas ierastajai cilvēku gripai – putni atsakās no barības un ūdens, tiem novērojams nespēks, drudzis, smakšana, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita u. c. Savvaļas ūdensputniem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm, bet mājputni var inficēties, piemēram, piekļūstot dīķiem un citām ūdenstilpēm. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss. Ieteikums mainīt apavus un apģērbu, mazgāt rokas pirms došanās novietnē.
Slimībai izšķir divas formas – ir arī zemi patogēna putnu gripa, kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu. Raksturīgie simptomi ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. Konstatējot kādu no putnu gripas klīniskajām pazīmēm vai vairāku putnu (arī savvaļas) vienlaicīgu nobeigšanos, novietnes īpašniekam nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai attiecīgās Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes veterinārajam inspektoram.
Nekādā gadījumā putnus nevajadzētu nest uz mājām (it īpaši, ja mājās tiek turēti jebkādi putni) vai vest uz dzīvnieku patversmēm, jo, ja atvestais putns izrādīsies inficēts, nāksies likvidēt visus mājās vai patversmē mītošos putnus.
Tāpat nepieļaut mīļdzīvnieku (suņu, kaķu) piekļūšanu mājputniem un to iekļūšanu kūtī, jo suņi un kaķi var būt putnu gripas pārnesēji, jo īpaši medību suņi, kuri ir bijuši ūdensputnu medībās.
Saņemtas ziņas arī no Igaunijas, kur konstatēts pirmais augsti patogēnās putnu gripas gadījums šajā valstī – Tallinā no slimības miris gulbis, bet Lietuvā gripa konstatēta arī vienā mājsaimniecībā, atklāj M. Volka.
Ierobežojumi zoodārzā
Putnu draugiem ar dažādiem ierobežojumiem nāksies saskarties arī Rīgas zooloģiskajā dārzā. Kā Dienai stāsta zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns, patlaban nepieņem nevienu atnestu sasirgušu putnu, lai to atkoptu vai ārstētu. ''Gan Covid-19, gan putnu gripas uzliesmojums liek būt ļoti piesardzīgiem. Apmeklētāji nevarēs tuvoties voljēriem, kur atrodas putni, arī darbinieki savstarpēji izvairās satikties. Visus putnus, kurus ir iespējams, ievietos telpās, lai novērstu kontaktu ar savvaļas putniem. Citos gadījumos barošana un dzirdīšana notiks zem nojumēm,'' stāsta Lielkalns. Lielākie voljēri tiks nosegti ar ūdens necaurlaidīgiem materiāliem, lai putnus pasargātu no apkārtējās vides ietekmes. Domāts arī, lai pie barības traukiem nepiekļūtu savvaļas putni, piemēram, zvirbuļi, tādēļ ap voljēriem izliks speciālus sietus vai tīklus. Darbinieki katru dienu ievēro papildu higiēnas un dezinfekcijas pasākumus.
''Līdz šim putnu gripu vairāk saistīja ar putnu migrāciju, bet tagad saslimst gulbji, kuri paliek šeit uz vietas. Vīrusu vieglāk nodot, jo ziemā viņi uzturas baros, kas ligzdošanas laikā nav raksturīgi. Gulbji ir gājputni, kas aizlido vieni no pēdējiem. Daudzi paliek Latvijā, jo ir vaļējas ūdenstilpes, ietekmē arī cilvēki, kuri cenšas putnus piebarot,'' skaidro Lielkalns.
Viņš atgādina, ka labie nodomi barot ar maizi arī vasarā nodara daudz ļauna – gulbji aptaukojas, saķep kuņģis, mazinās šo putnu vairošanās sekmes. ''Būtībā gulbis ir stiprs putns, jo, paceļoties spārnos, spēj nolidot uzreiz 400 kilometru,'' teic Lielkalns.