Līdztekus valdība nosūtīja Saeimai likumprojektu par vienreizēja pabalsta izmaksāšanu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērmu. Paredzēts, ka Saeima likumprojektu pieņems paātrinātā kārtībā divos lasījumos. Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL) skaidro, ka pabalsta izmaksa notiks līdz šā gada 31. martam. To veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un nevienam vecākam pabalsta saņemšanai iesniegums nebūs jāraksta. Pabalsts tiks izmaksāts par katru bērnu, par kuru tiek saņems ģimenes valsts pabalsts.
Tas nozīmē, ka ārzemēs dzīvojošie un strādājošie Latvijas iedzīvotāji, kuri tur maksā nodokļus un tur saņem pabalstus par bērniem, šo vienreizējo pabalstu nesaņems.
Jāpiebilst, ka no pabalsta netiks ieturēti nodokļi un no tā netiks piedzīti parādi.
Pretstāve un spiediens
Valdībā par visiem iepriekšminētajiem lēmumiem, izņemot vienreizējā pabalsta izmaksu, bija garas diskusijas, kurās iezīmējās nopietna pretstāve. No vienas puses, ir veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P), kuru atbalsta valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), stingrā nostāja, ka, pārskatot ierobežojumus, nemaināms un negrozāms atskaites punkts ir kumulatīvais saslimstības rādītājs – 200. No otras puses, virkne citu ministru, piemēram, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL) un labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL), aicina uz vairākiem izņēmumiem un cenšas luksofora principu apiet. Interesanti, ka to cenšas darīt arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš kopā ar veselības ministru pārstāv apvienību Attīstībai/Par!.
Tiesa, šādam spiedienam nepadodas premjers, kurš stingri seko Veselības ministrijas izvirzītajam kritērijam ierobežojumu pārskatīšanai – ne vairāk kā 200 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divās nedēļās.
Šī pretstāve ļoti spilgti iezīmējās jautājumā par klātienes mācību atsākšanu, kur izglītības ministre uzstāja, ka 1.–3. klase atgriežas skolā pašvaldībās, kur kumulatīvais rādītājs ir 400, bet pie 200 – tā ir 1.–6. klase un 12. klase. Viņu atbalstīja labklājības ministre un aizsardzības ministrs. Tikmēr Pavļuts stingri palika pie sava – 200 nav nomaināms uz 400. Arī Šuplinskas aicinājumu, ja pieturas pie rādītāja 200, klātienes mācības attiecināt uz 1.–6. klasi un 12. klasi Pavļuts noraidīja kā pāragru un epidemioloģiski nedrošu.
Jānorāda, ka tās pašvaldības, kurās ir zemie saslimstības rādītāji, noteiks saskaņā ar Slimību un profilakses kontroles centra metodoloģiju, kur palīdzēs paplašinātā testēšana. Vienlaikus par atkārtotu ierobežojumu pārskatīšanu izglītības jomā varētu lemt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām.
Pedagogus vakcinēs ātrāk
Valdība arī pieņēma lēmumu precizēt vakcinējamo personu grupu secību, nosakot, ka 4. grupā vienlaikus ar senioriem 60–69 gadu vecumā vakcinēs pirmsskolas izglītības iestāžu, speciālo un citu izglītības iestāžu pedagogus un darbiniekus, kas strādā klātienē un nonāk ciešā kontaktā ar bērniem.
Tāpat pieņemts lēmums, ka turpmāk par atsevišķu konkrētu amatpersonu vakcinēšanu nacionālās drošības interesēs un valsts varas darba nodrošināšanai atklātās sēdēs atbilstoši apstiprinātam sarakstam lems Ministru kabinets.
Īpaši svarīgs lēmums, lai vairākas tautsaimniecības nozares varētu atsākt darbu, ir testēšanas jaudas palielināšana. Veselības ministrija iesaka nozaru darbiniekiem, īpaši skaistumkopšanā un tirdzniecības zālēs strādājošajiem, izmantot siekalu testus. Tāpat paplašināto testēšanu ar siekalu testiem plānots attiecināt uz skolām, Valsts un pašvaldību policiju, kultūras sfēras pārstāvjem. Siekalu testēšanas biežums atkarībā no nozares riska ir reizi nedēļā vai divās.
Veselības ministrija savā informatīvajā ziņojumā norāda: lai nodrošinātu testēšanas kapacitātes palielināšanu un laboratorijas dienestu stiprināšanu jauno algoritmu ieviešanai, 2021. gadam nepieciešams finansējums 83 232 508 eiro apmērā. Vienlaikus vairāki ministri uzstāja, ka šie siekalu testi, tostarp arī uzņēmumos, ir jāapmaksā valstij, to nevar uzlikt kā papildu izmaksas uzņēmējiem. Līdz ar to ceturtdienas valdības sēdē veselības ministrs nāks klajā ar precizētu finanšu pieprasījumu šim nolūkam.
Sēdē visi ministri šo lēmumu atbalstīja, vienīgi diskusijās izcēlās iekšlietu ministrs Ģirģens, kurš nesekmīgi centās panākt, lai skaistumkopšanas nozares speciālistiem šāds tests nebūtu jāveic, jo viņi ir sertificēti speciālisti. Jāpiebilst, ka 18. februāra valdības sēdē tiks spriests par ierobežojumu atcelšanu skaistumkopšanas nozarei, taču valdības vadītājs Kariņš norādīja, ka tur varētu vadīties pēc līdzīga principa kā izglītībā, kur atskaites punkts ir zems kumulatīvais saslimstības rādītājs.