Valdības rīcības plānā, ko apstiprināja pagājušajā nedēļā, ir gana daudz punktu bez skaitliski izsakāmiem konkrētiem mērķa rādītājiem, kur darbības rezultāti ir formulēti ar vārdiem "panākt, sekmēt, pilnveidot, izstrādāt, attīstīt, veicināt, palielināt, nodrošināt". Citadeles bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka šādi darbības virzieni ir ļoti nekonkrēti, nav saprotams, kas tieši ar tādiem ir domāts.
Tāpat ekonomista ieskatā vairākos jautājumos, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu, Latvijas klimata mērķu sasniegšanu un Rīgas konkurētspējas veicināšanu, valdības rīcības plānā iekļautie uzdevumi ir nepietiekami vai pārāk vispārīgi formulēti. Jauni tramvaji vai risinājumu piedāvāšana Nacionālā teātra piebūves būvniecībai Rīgas konkurētspēju neveicinās, tāpat arī Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neizpildīs mūsu klimata mērķus.
Uzsver jaunuzņēmumus
Skatoties valdības rīcības plānu, ir liela atšķirība starp to, cik precīzi ir definēti rīcības virzienā sasniedzamie rezultāti. "Precīzi un izmērāmi ir definēti tie virzieni, kuri jau tiek darīti, piemēram, dažādas Altum ekonomikas atbalsta programmas vai Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apguve. Tiesa, joprojām mērķi ir investīciju apjoms un atbalstīto
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00