Šogad prognozējama spēcīgāka ekonomiskā izaugsme visās Baltijas valstīs. Paredzams, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums paātrināsies no 0,9% 2024. gadā līdz 2,2% 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9%, pārspējot 2,3% pieaugumu 2024. gadā. Prognozes arī liecina, ka Igaunija pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP kāpjot par 2,4%.
Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, arī turpmāk gaidāms procentlikmju samazinājums. Tiek prognozēts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes. Analītiķi pieļauj, ka Euribor likme līdz šāgada vasarai kritīsies līdz aptuveni 2% līmenim. Eirozonā Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm – to nodrošinās mainīgo likmju izplatība aizdevumu struktūrā. Aizņemšanās izmaksām samazinoties, pieaugs pieprasījums pēc aizdevumiem gan no uzņēmumiem, gan no mājsaimniecībām.
Baltijas valstīs arī šogad militārie izdevumi būs valdību prioritāte un aizsardzības sektorā sagaidāmi nozīmīgi ieguldījumi. Svarīgas būs tās iniciatīvas, kas stiprina reģionālo drošību un noturību.
Jaunajā gadā arī turpināsies aktīva dažādu zaļo iniciatīvu finansēšana, jo šīs iniciatīvas palielina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību un ļauj sasniegt klimatneitralitātes mērķus. Bankas atbalstīs tos uzņēmumus, kuri būs gatavi ieguldīt energoefektivitātes paaugstināšanā.
2025. gadā turpināsies jau vairākus gadus aktīvi notiekošā uzņēmumu digitalizācija, jo darbaspēka trūkums spiedīs uzņēmumus meklēt veidus, kā darboties efektīvāk. Jāatgādina, ka no šī gada visām pašvaldībām un valsts iestādēm Latvijā ir obligāti erēķini, pēc gada tie būs obligāti arī visiem uzņēmumiem.
Turpināsies arī sadarbības padziļināšana starp bankām un dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, un tas dos jaunu grūdienu e-komercijas attīstībai.
Neapšaubāmi, arvien pieaugošā e-komercijas un dažādu elektronisko maksājumu attīstība līdzi nes strauju krāpniecības risku pieaugumu. Bankām arī šogad būs jāiegulda līdzekļi informācijas tehnoloģiju sistēmu stiprināšanā un savu klientu izglītošanā. Banku spēja pretoties krāpniecības draudiem kļūs par arvien nozīmīgāku konkurētspējas faktoru, klientiem izvēloties banku, ar kuru sadarboties.