Tu esi vadījis premjera biroju. Kādi ir tavi secinājumi par apstākļiem, kādos amatu zaudēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Citskovska gadījums uzrāda, ka tas civildienests, kas ir uzbūvēts, un tā sistēma, kas ir uzbūvēta, nedarbojas. Tā sistēma, kuru būvēja, bija domāta tā, ka ir politiķi un tad ir civildienests, kas nodrošina politiķu pieņemto lēmumu leģitimitāti un gudrību, norādot politiķiem, vai to var vai nevar darīt. Citskovska gadījums uzrāda, ka politiķi nolēma lidot ar privātajām lidmašīnām un civildienests to akceptēja, kas ir pilnīgi nepieļaujami, jo civildienests, protams, varēja pateikt: "Tā nedrīkst."
Valsts kanceleja zināmā mērā kā tāds politiskās varas apkalpotājs.
Valsts kanceleja, protams, ir politiķu apkalpotāja, tas ir skaidrs, tāds ir arī tās uzdevums – apkalpot, bet tai paralēli ir arī jāseko līdzi veselajam saprātam un likumībai. Un viņi varēja pateikt, ka šāda veida naudas tērēšana nav ne likumīga, ne saprātīga, un atteikties maksāt šos rēķinus. Tur nav nekādas problēmas.
Šī Citskovska atbildība, nezinu, vai juridiskā, bet ir acīmredzama, tāpat arī tas, ka viņš tos premjeres biroja darbības metodes atmaskojošos apgalvojumus pauž tikai tagad, kad tie noder savai publiskajai un tiesiskajai aizstāvībai. Tomēr, manuprāt, tas neļauj paslaucīt zem tepiķa un vispār atstāt bez izvērtējuma Citskovska teikto, ka premjeres toreizējā padomniece, tagad parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa viņu stundu centusies pierunāt uzņemties atbildību politiķu vietā, pretī solot, es citēšu, "nevērtēt paša Citskovska atbildību". Bet tagad tas vispār ir pazudis no radara un netiek izvērtēts ne no politiskās kultūras, ne tiesiskuma aspekta.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00