Abi pagasti ir klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā. PVD slimības skartajās saimniecībās ir noteicis slimības ierobežošanas pasākumus un uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu slimības izcelsmi un saslimšanas laiku, kā arī saimniecības uz un no kurām cūkas pārvadātas, lai veiktu pārbaudes arī tajās.
Lai ierobežotu slimības tālāku izplatīšanos, klasiskā cūku mēra skartajās saimniecībās stingrā PVD uzraudzībā tiks nogalinātas visas cūkas – kopumā 17. Cūkgaļa, kā arī visas substances, dzīvnieku barība un atkritumi, kas varētu būt piesārņoti ar slimības ierosinātāju, kas iegūta laikā no iespējamā dzīvnieku saslimšanas brīža līdz ierobežojumu noteikšanai, tiks pārstrādāta kā augsta riska materiāls. Pēc cūku iznīcināšanas un līķu sadedzināšanas, tiks veikta novietnes telpu, transporta līdzekļu un ekipējuma mazgāšana un dezinfekcija.
Trīs kilometru rādiusā ap slimības skartajām saimniecībām ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona, kurās tiks kontrolēta dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.
PVD pārbaudīs visas saimniecības, kurās tiek turētas cūkas un ņems cūku asins paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. Cūku īpašniekiem nekavējoties jāinformē PVD par saslimušām vai mirušām cūkām. Ir aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest tās ārpus aizsardzības zonas. Cūkas no aizsardzības zonas nedrīkst izvest vismaz 30 dienas pēc slimības skarto saimniecību dezinfekcijas. Tiks atļauts dzīvnieku tranzīts caur zonu. Bez PVD atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.
Pēc cūku un iespējami inficēto materiālu pārvadāšanas, nekavējoties jāveic transportlīdzekļu dezinfekcija. No aizsardzības zonas drīkst izbraukt tikai dezinficēti šāda veida transportlīdzekļi. Jebkurai personai, kura ierodas vai atstāj aizsardzības zonā esošu saimniecību, kurā tiek turētas cūkas, jāievēro biodrošības pasākumi – jāizmanto vienreiz lietojamais apģērbs un jāveic apavu un roku dezinfekcija.
Situācijas attīstība saistībā ar šodien apstiprināto klasiskā cūku mēra gadījumu arī mājas cūkām būs atkarīga no iespējami operatīvas PVD rīcības, kā arī veterinārārstu kompetences, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide. "Protams, ka situācija audzētājiem var izvērsties ļoti dramatiska. Viss atkarīgs no tā, ko PVD nolems - kur noteiks karantīnas zonu - un kāda būs veterinārārstu rīcība un kompetence. Tikai tad, kad pēc šodienas preses brīfinga arī mēs būsim uzzinājuši PVD rīcības plānu, varēsim runāt par to, kā notikušais atsauksies uz biznesu," sacīja Veide.
Savukārt Aizkraukles zemnieku saimniecības Sirmēni īpašniece Ligita Silaraupa norādīja, ka mēra izplatības gadījumā atsevišķas saimniecības bankrotēs, savukārt cūkgaļas cena tirgū kritīsies vismaz par 20%. "Nozare ir ļoti apdraudēta. Slimības izplatības gadījumā daudzas saimniecības būs spiestas pārtraukt savu biznesu, jo cūkas būs jālikvidē un arī valsts atbalsts vairs netiks saņemts. Neviena valsts, uz kurieni pašlaik eksportējam, - Polija, Lietuva, Igaunija - negribēs importēt arī pārējo Latvijas cūkaudzētāju saražoto gaļu, līdz ar to tirgū radīsies pārprodukcija un gaļas cenas samazināsies vismaz par 20%," sacīja Silaraupa. "Manā saimniecībā ir 2000 cūku, turpmāk pastiprināti tiks uzmanīti ne tikai dzīvnieki, bet arī jebkurš svešs cilvēks vai transports, kas iebrauc sētā. Neceram arī uz lielām kompensācijām, kuras valsts cietušajiem audzētājiem noteikti izmaksās, bet tās nekādā ziņā nespēs segt aizvien pieaugošās skābbarības, graudu un citas izmaksas," sacīja zemniece.
Kā ziņots, līdz šim klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts astoņām no tām.
Tādējādi klasiskais cūku mēris ir konstatēts astoņām mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17.novembra 24.novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā - nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.
Pagājušās nedēļas laikā PVD karantīnas zonā ir pārbaudījis 551 saimniecību, konstatējot, ka 161 no tām tiek turētas mājas cūkas. Vispārīgais veselības stāvoklis pārbaudīts vairāk nekā 900 cūkām, 363 cūku asins paraugi nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai. Patlaban nevienai mājas cūkai nav konstatēts ne klasiskais cūku mēris, ne šīs slimības antivielas.
Mājas cūku novietņu pārbaudes turpināsies vēl vairākas nedēļas. Pārbaužu veikšanu apgrūtina tas, ka ne visi cūku turētāji ir informējuši Lauksaimniecības datu centru (LDC) par to, ka saimniecībā tiek turētas cūkas, tādēļ PVD nav ticamas informācijas par reālo cūku novietņu skaitu reģionā, un inspektoriem nākas iegriezties katrā lauku sētā, lai pārliecinātos, vai tajā netiek turētas cūkas.
Nepilnīgā informācija sagādā problēmas ne tikai PVD, bet var sagādāt arī saimniecībām, ja tajās tiktu konstatēts klasiskais cūku mēris, jo kompensācijas no valsts, lai segtu klasiskā cūku mēra radītos zaudējumus, varēs saņemt tikai cūku īpašnieki, kuri cūkas būs reģistrējuši LDC.
Tikmēr Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23.novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris. Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. PVD pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.
Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.
Kā ziņots, Baltkrievija 23.novembrī aizliegusi cūkgaļas importu no Latvijas un Krievijas Maskavas apgabala, paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības dienests. Krievijas cūkgaļai importa aizliegums ieviests tādēļ, ka Maskavas apgabalā atklāta Āfrikas cūku mēra izplatība.
Savukārt cūkgaļas importa aizliegums Latvijai noteikts sakarā ar meža cūkām atklāto saslimšanu ar klasisko cūku mēri.
Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga mājas un meža cūku infekcijas slimība, kas rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus cūkkopības industrijai. Āfrikas cūku mēris nav ārstējams, un saslimšanas gadījumā ir jālikvidē viss ganāmpulks. Pret slimību nav izstrādāta arī vakcīna. Turklāt slimības uzliesmojuma gadījumā valstij tiek noteikti tirdzniecības ierobežojumi.
Āfrikas cūku mēris ir izplatīts Āfrikas kontinentā, taču slimība reģistrēta arī Gruzijā, Azerbaidžānā, Krievijas Federācijā, Ukrainā, kā arī konkrētās norobežotās zonās Itālijā.
Lai nepieļautu slimības ievazāšanu un pasargātu meža un mājas cūku populāciju no inficēšanās, Latvijā jau pērn ir ieviesti drošības pasākumi.
Latvijā pēdējo reizi saslimšana ar klasisko cūku mēri reģistrēta 1996.gadā, tikmēr Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā nekad nav reģistrēts.
(ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa)